Pulciņš zviedru no dažādām valsts vietām, kuri ziedojuši naudu skolai Latvijā, ieradās Cēsīs, lai pārliecinātos, kā izmanto ziedojumu.
Viesi apmeklēja Cēsu sanatorijas internātpamatskolas ambulatoro daļu, kura šogad piedzīvojusi acīmredzamas pārvērtības, arī pilnībā modernizētu zobārstniecības kabinetu, un sastapa laimē starojošu medicīnisko personālu. Ārsti un medmāsas neslēpa, ka beidzot uz darbu var nākt ar prieku, jo skolā, kur mācās ar astmu slimi bērni, notikuši ilgi gaidītie kapitālieguldījumi, lai ārstniecības apstākļi būtu mūsdienīgi, lai varētu strādāt glītās un drošās telpās.
„Bail atcerēties, kā te izskatījās vēl pirms pāris gadiem – neizolēti elektrības vadi, noplukušas telpas, savu laiku nokalpojusi zobārstniecības aparatūra,” pastāstīja zobārste Maija Lapsa. Viņai piekrita viesi – rotarieši no klubiem Zviedrijā un Rīgā -, kuri skolā ciemojās atkārtoti un zobārstniecībai nepieciešamās aparatūras iegādei saziedojuši vairāk nekā desmit tūkstošus latu. Labdarības projektu, ko ierosinājis Rīgas Rotari klubs, Zviedrijā atbalstījuši 12 klubi. „Trīs gados, kopš Cēsu internātskolā biju pirmo reizi, te notikusi acīmredzama apstākļu uzlabošanās. Jūtu lielu gandarījumu, jo arī mēs kaut kādā mērā esam veicinājuši šīs pārmaiņas. Iespaids par apstākļiem skolā, kad te bijām pirmo reizi, palika satriecošs,” neslēpa no Zviedrijas atbraukusī Velta Ciparsone, kura šajā projektā uzņēmusies tulka pienākumus.
Atkārtoti skolu apmeklēja arī operdziedātājs Romāns Poļisadovs, Rīgas Rotari kluba biedrs. Dziedātājs bija iedziļinājies slavenās, ar izglītību saistītās ēkas vēsturē un pie pusdienu galda zviedriem un latviešiem varēja pastāstīt, kā kara laikā tajā darbojies hospitālis.
Direktors Zigmunds Ozols viesiem pavēstīja, ka šogad skolai gaidāma juridiskā statusa maiņa. Pilnībā valsts finansētā sanatorijas skola pašlaik atrodas rajona padomes pakļautībā, bet, kā zināms, šogad rajoni un to padomes beigs pastāvēt. Direktors bilda, ka viņš priecātos, ja skola nonāktu Cēsu pašvaldības pārziņā, jo tā ar darbiem apliecinājusi ieinteresētību izglītības iestāžu attīstībā. „Valsts skolām neklājas tik labi. Pirms pusotra gada skolas informācijas centrā bija tikai viens dators,”šausminājās Z. Ozols. Tagad centrs aprīkots ar 13 datoriem, kuri iegādāti par skolas budžeta līdzekļiem. Daudz ko nosaka arī skolas vadības mērķtiecība. Viesi pārliecinājās, ka iesaistīšanās modernizēšanas projektos ļāvusi pilnībā aprīkot divas telpas ar datoriem, datorus gādāt pedagogiem, visās telpās nodrošināt interneta pieslēgumu, remontēt telpas. Skolas direktore no Zviedrijas ar baltu skaudību noskatījās, kā matemātikas stundā jau izmanto interaktīvo tāfeli, kas viņu skolā vēl nav pieejama.
Taču skolas labiekārtošanai vajadzīgs vēl daudz līdzekļu un darba. Direktors pastāstīja, ka līdzekļi apstākļu uzlabošanai iegūti arī, pārstrukturizējot skolas saimniecisko darbību. Ar janvāri, tāpat kā citur, bērniem ēdienreizēs tiek dotas porcijas, nevis ēdiens pēc izvēles, kas bieži palicis neapēsts. Skola vairs neturēs palīgsaimniecību, tai skaitā cūkas un zirgu, jo tas neatmaksājas. Dārzs tiks iekopts mazākā teritorijā, galvenokārt, lai internātskolas audzēkņi redzētu, kā no sēklas briest dārzeņi, mācītos strādāt dārzā.
Skolas, kura reizē ir arī sanatorija, nākotni ietekmēs arī tas, ka astmas ārstēšanā medicīna sasniedz progresu. Bērni ar šo diagnozi var mācīties parastā skolā neatrauti no ģimenes. Arī tāpēc skolēnu skaits sarucis līdz 194, no tiem 73 audzēkņi ir Cēsu rajona iedzīvotāji. „Internātskola aizvien vairāk sāk pildīt sociālās funkcijas. Ir daudz bērnu, kuri katru vai katru otro nedēļu netiek uz mājām, bet dažu mājās gaida tikai brīvlaikos,” atklāja Z.Ozols. „Zinot ekonomiskos apstākļus valstī, prognozēju, ka skolēnu skaits šī iemesla dēļ internātskolā varētu pieaugt. Pagaidām visi, kuri te mācās, slimo, bet dažādās formās – vieglākās un smagākās.”
„Druva” noskaidroja, ka Cēsu domē pagaidām nav saņemts nekāds dokuments, kas liecinātu, ka tā aicināta savā pakļautībā pārņemt internātskolu, kas atrodas pilsētas teritorijā. „Vēl nav zināms, kāda būs valsts politika administratīvi teritoriālās reformas tālākā gaitā. Tā kā sanatorijas internātskolas ir pilnībā valsts finansētas, tad, iespējams, tās varētu paturēt valsts, jo, neatkarīgi no atrašanās vietas, šajās skolās mācās bērni no visas Latvijas,” komentēja Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders.
Komentāri