Aizvadītājā diennaktī virspusējus sejas apsaldējumus guvusi četrus gadus veca meitene, kad māte viņu ar ragaviņām vedusi uz bērnudārzu, kas atradās vairāku kilometru attālumā, pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve (NMPD) Laura Bundule.
Vidzemē māte vedusi četrus gadus vecu meitu uz bērnudārzu un pamanījusi, ka meitenei sākušies drebuļi un deguns kļuvis bāls. Māte izsaukusi mediķus, un meitene tika nogādāta slimnīcā.
Kopumā iepriekšējā diennaktī reģistrēti četri ķermeņa atdzišanas jeb hipotermijas gadījumi un četri apsaldējumi. Visi ķermeņa atdzišanas gadījumi konstatēti Rīgā, no apsaldējumiem vēl divi gadījumi ir Rīgā un viens Babītes pagastā. Cietušie ir vecumā no 32 līdz 87 gadiem, pārsvarā vīrieši. Alkohols asinīs konstatēts pieciem cietušajiem vīriešiem.
Savukārt Valsts apdegumu centrā ar apsaldējumiem aizvadītājā diennaktī nav nonācis neviens pacients, informēja Apdegumu centrā.
Liela daļa to cilvēku, kas patlaban ārstējās Apdegumu centrā, apsaldējumus guvuši alkohola reibumā, kā arī daļa cietušo ir bezpajumtnieki, norāda centra vadītājs Andrejs Levins. Tāpēc viņš aicina iedzīvotājus atturēties no alkohola lietošanas, nedoties salā pēc alkohola lietošanas, kā arī nelietot alkoholu uz ielas.
Arī nosalušie Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centrā iepriekšējā diennaktī nav reģistrēti,
informēja centrā.
Vēl seši cilvēki ir guvuši traumas slideno ielu dēļ. Četri cilvēki, tostarp divas sievietes un divi vīrieši, vecumā no 17 līdz 83 gadiem, guvuši traumas Rīgā. Cietušajiem mediķi konstatējuši apakšdelma lūzumus, cīpslas sastiepumu, apakšstilba un potītes traumas. Arī 67 gadus veca sieviete Līvānos un 53 gadus veca sieviete Salacgrīvā, pakrītot uz slidenajām ielām, guvušas smadzeņu satricinājumu un apakšdelma traumu.
NMPD mediķi atgādina, ka šādos laika apstākļos īsā laika periodā iespējams iegūt vispārēju ķermeņa atdzišanu un atklāto ķermeņa daļu apsaldējumus.
Visjūtīgākie pret siltuma zudumu ir bērni un vecāka gadagājuma cilvēki. Arī alkohola lietošana būtiski palielina nosalšanas risku, tā ietekmē paplašinās ādas asinsvadi, mazinās drebuļu aizsargmehānisms un cietušais nespēj adekvāti uztvert apkārtni un notiekošo. Ķermeņa atdzišanu var veicināt arī dažādas saslimšanas – cukura diabēts, centrālās nervu sistēmas bojājumi, traumas u.c.
Iestājoties atdzišanai, cietušajam ir drebuļi un trīcēšana, koordinācijas traucējumi, pavājinās domāšana un atmiņa. Smagākos gadījumos cilvēkam var būt palēnināta sirdsdarbība, asinsspiediena pazemināšanās, pavājināti ķermeņa refleksi, samaņas zudums.
Savukārt ķermeņa apsaldējumi rodas, aukstuma ietekmē gūstot ādas, audu vai muskuļu bojājumus. Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas – degunu, vaigus, zodu, arī roku un kāju pirkstus. Apsaldēto ķermeņa daļu āda kļūst bāla, ir iespējamas sāpes, kas, audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, samazinās. Smagākos apsaldējumu gadījumos var iestāties neatgriezeniski audu bojājumi un atmiršana.
NMPD mediķi atgādina, ka, dodoties ārā, gan bērniem, gan pieaugušajiem vajadzētu valkāt siltus apavus, tādus, kas nav cieši pieguloši, un zeķes, vilnas vai kokvilnas, sintētikas nav ieteicamas, kā arī cepuri un šalli. Ieteicams vilkt dūraiņus, jo tie silda labāk nekā pirkstaini cimdi. Jāizvēlas mitrumu necaurlaidīgas un siltumu saglabājošas virsdrēbes. Tāpat vajadzētu vilkt vairākas apģērba kārtas, kas nav cieši piegulošas ķermenim, tādējādi ļaujot asinīm brīvi cirkulēt.
LETA
Komentāri