Nūjošana ir viens no vienkāršākajiem sporta veidiem, kas labvēlīgi ietekmē veselību. Šī aizraušanās esot piemērota gan jauniem, gan veciem.
Tiesa, mūspusē to vairāk iecienījuši
gados vecāki ļaudis.
Visbiežāk nūjošanas nodarbības organizē nevalstiskās organizācijas. Priekuļos tā noris projekta„Sociālās rehabilitācijas programmas izstrāde un ieviešana pirmspensijas un pensijas vecuma personām Priekuļu novadā” ietvaros. To izdevies īstenot par pašvaldības un Sociālā dienesta piesaistītajiem Eiropas Sociālā fonda (ESF) finanšu līdzekļiem. Nūjošana ir viens no projekta pasākumiem, ko parasti apmeklē līdz 15 cilvēkiem.
“Druva” aktīvos Priekuļu novada nojūtājus plašā pulkā satika saulainā dienā, taču nodarbības notiek neatkarīgi no laikapstākļiem. “Nūjojam arī tad, ja ārā ir auksts. Esam izturīgi. Kustamies, paliek silti. Parasti mērojam vairāku kilometrus,” stāsta
vingrošanas un nūjošanas nodarbību vadītāja Ināra Ikauniece. Lai gan nūjošana kļūst arvien populārāka, sabiedrībā joprojām tiek dzirdēts izskanam stereotips, ka tā ir domāta tikai vecākajai paaudzei. “Manuprāt, Rīgā ir citādi. Tur nūjot dodas visi. Pie mums tomēr nūjošanu līdz galam neizprot. Taču visam savs laiks. Ar laiku šis sporta veids varētu aizraut arvien vairāk cilvēku,” domā I. Ikauniece.
Nūjot var vienatnē, taču tas neesot tik aizraujoši, kā sportojot bariņā. I.Ikauniece māca, kā pareizi nūjot, jau trešajai sirmgalvju grupiņai un uzsver, ka līdz šim nūjošanas nodarbības ir bijušas apmeklētas. I.Ikauniece min, ka nūjošanas priekšrocība ir tā, ka sportot var visu gadu. “Laikapstākļu dēļ neesam izlaiduši ne vienu nodarbību,” viņa piebilst un saka,
ka galvenais ieguvums no nūjošanas ir laba veselība, kustību prieks un labs noskaņojums.
I.Ikauniece uzsver, ka nūjošanas reizē tiek nodarbināti 90 procenti muskulatūras. „Atbalsts ķermenim ir milzīgs, puse svara tiek paņemta uz rokām, otra puse paliek kājām. Tāpēc kājas vairs nenogurst. Pareiza nūjošana atbrīvo plecu un sprandas daļu, kas ir liela problēma sēdoša darba darītājiem,” saka nūjošanas trenere un piebilst, ka nūjošanas laikā tiek saudzētas arī locītavas,
tās tiek noslogotas krietni mazāk, nekā, piemēram, vienkārši soļojot.
Par nūjošanas plusiem zina stāstīt arī paši nūjotāji. “Nūjošana uzmundrina visu ķermeni. Regulāri to daru visu ziemu, parasti kopā ar kaimiņieni. Jūtu, ka veselība uzlabojas. Esmu kļuvusi daudz mundrāka. Tiklīdz ir laiks, tā ņemu rokās nūjas un soļoju,” stāsta pieredzējusī nūjotāja Aldona Pētersone. Kundze stāsta, ka nūjošana viņai ir bijusi tuva vēl pirms sociālā dienesta projekta, taču tagad to iemācījusies darīt pareizi.
“Ir svarīgi, ka kāds parāda, kā nūjot pareizi. Un ziemā nūjas noder stabilitātei, ar tām ir drošāk pārvietoties,” piebilst A.Pētersone. Viņai piekrīt arī priekuliete Elga Vanaga, kura uzsver, ka cilvēkam galvenais ir kustēties. “Dzīvojam ar moto, ka kustības ir pats galvenais, lai saglabātu veselību. Īpaši cilvēkiem ar kustību traucējumiem būtu jāpievēršas nūjošanai. Efekts nav aprakstāms, tas ir jāizmēģina katram pašam,” saka E.Vanaga un uzsver, ka katrs var izvēlēties piemērotāko slodzi un nūjot uz nebēdu.
Līdzīgi domā arī Maija Ieraste. Viņa stāsta, ka ir ne tikai aktīva nūjotāja, bet arī slēpotāja. “Pati nūjas vēl neesmu iegādājusies, tāpēc izmantoju slēpošanai paredzētās. Arī tās der, vien jāizvēlas pareizais garums,” stāsta M.Ieraste un piebilst, ka tieši pavasaris ir īstais brīdis, kad sākt rūpēties par fizisko veselību.
Jānis un Ārija Puriņi no Mārsnēnu pagasta uz nodarbībām dodas kopā. Viņiem tā ir iespēja izrauties no laukiem un būt sabiedrībā. “Laukos visu dienu sanāk kustēties. Veselība man laba. Nāku līdzi sievai uz nūjošanu, kopā ir interesantāk,” atzina J.Puriņš. Viņš arī uzsver, ka pensionāriem nevajadzētu norobežoties no sabiedrības, bet pašiem būt aktīviem. “Ja ir vēlēšanās, tad var atrast iespējas, kā pavadīt pilnvērtīgas vecumdienas,” saka mārsnēnietis.
“Druva” noskaidroja, ka aktīvi nūjotāji ir Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Cēsu nodaļā un biedrībā “Cēsu pensionāri,” kur nūjošanas pasākumi tiek organizēti gan individuāli, gan plašākās interesentu grupiņās.q
Ilze Fedotova
Komentāri