Līgatnes novadā vēlētāji 13 deputātus izraudzīsies no 41 kandidāta. “Druvas” saruna ar sarakstu līderiem – Līgatnes domes priekšsēdētāju Aināru Šteinu no partijas “Jaunais laiks”, Līgatnes pagasta padomes priekšsēdētāju Guntaru Pīpkalēju no vēlētāju apvienības “Līgatnei” un SIA “Eco Hause Industries” valdes priekšsēdētāju Normundu Sondoru no apvienības ““Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”.
– Novada apvienošanās projekts izstrādāts. Kur, sākot strādāt, varētu rasties problēmas?
A.Šteins: – Ja nākamie domes deputāti ņems vērā apvienošanās projektu, problēmu nebūs. Domstarpības sāksies, ja būs atkāpes no projekta.
N. Sondors: – Nāks jauni deputāti, kādi būs viņu uzstādījumi, grūti spriest. Problēmām nevajadzētu būt. Jāvērtē, cik būs naudas, ko var izdarīt. Lielākā problēma būs satiksme. Cilvēkus satrauc, vai būs pieejami pakalpojumi, vai pašvaldība varēs nodrošināt transportu.
G.Pīpkalējs: – Nedomāju, ka būs īpašas problēmas.
A.Šteins: – Neatbildēts ir jautājums par administratīvo centru.
G.Pīpkalējs: – Pakalpojumu centri saglabāsies, un ne jau katru dienu būs jābrauc uz Augšlīgatni vai Lejaslīgatni. Transports vairāk vajadzīgs, lai tiktu uz kultūras pasākumiem, sporta nodarbībām, bērni uz skolu. Šveices projektā esam iesaistījušies, ir cerība, ka saņemsim autobusu.
A.Šteins: – Ja saimnieciski domā, transporta nodrošināšana nav tik dārga.
Savulaik ir veikti aprēķini, cik izmaksā, ja autobuss kursē ik pēc 45 minūtēm starp Līgatnes pilsētu un pagastu. Maršrutā jāiekļauj arī nomales. Par transporta nodrošināšanu novadā būs jādomā. “CATA” pakalpojumi ir dārgi.
– Ko pašvaldība var darīt uzņēmējdarbības veicināšanā?
A. Šteins: – Jārada uzņēmējdarbībai labvēlīga vide, jāatbalsta, cik vien var.
N.Sondors: – Nebūs uzņēmumu, nebūs cilvēkiem darba un naudas domes budžetā. Mūsu sarakstā ir pagasta uzņēmēji, kuri veiksmīgi strādā, dod darba vietas. Pēdējos astoņos, desmit gados neviens Līgatnes uzņēmējs no pašvaldības nav uzrunāts. Nekādu priekšlikumu, sarunu par to, kā klājas, ko var palīdzēt. Bijis uzskats – te ir pašvaldība, nāciet pie mums, runājiet. Jābūt otrādi – pašvaldībai jāiet pie uzņēmējiem. Tā ir visur pasaulē. Pašvaldības uzņēmējiem var ļoti daudz palīdzēt. Braucot komandējumos, izplatot informāciju par pagasta, pilsētas uzņēmējiem. Mazos konkursus uzticēt vietējiem, protams, saprotot, ka ir iepirkums. Par sadarbību ir daudz jādomā. G.Pīpkalējs: – Šķēršļi nav likti. Pašvaldībai ir jāievēro likumi.
N.Sondors: – Nav runa par likumiem, bet attieksmi. Pašvaldībai jābūt konsolidējošam spēkam, kas apvieno uzņēmējus. Tas nebūt nav sarežģīti. Katra pašvaldība lielākā vai mazākā mērā ir saistīta ar kādu politisko spēku. Katrā partijā ir uzņēmēji. Pašvaldība var kaut noorganizēt tikšanos. A.Šteins: – Mūsu programmā viens no pirmajiem darāmajiem darbiem – izveidot lauksaimniecības un uzņēmējdarbības konsultatīvos dienestus. Domāju, ka kolēģa teiktais nav attiecināms uz pilsētu, jo katrs uzņēmējs ir saņēmis, ko vien varēts palīdzēt. Tagad ir īstais brīdis arī uzņēmējiem iesaistīties, Saeimā ir atvērts Iepirkuma likums. – Ko darīs konsultatīvais dienests?
A.Šteins: – Komunikācija ar uzņēmējiem, vajadzību apzināšana un iespēju robežās palīdzība. Augšlīgatnē var izveidot industriālo parku. Jāizzina, kas uzņēmējiem nepieciešams. Bieži vien cilvēki grib uzsākt uzņēmējdarbību, bet valsts birokrātiskā sistēma spēj iznīcināt jebkuru ideju jau saknē. Ir vērts algot speciālistu, kurš sniegs padomu, kā tikt cauri birokrātijai galdniekam, sveču lējējam, frizierim.
G.Pīpkalējs: – Pašvaldība var dot padomu un informāciju.
N.Sondors: – Uzņēmēji nezina, kas aktuāls pašvaldībā, pašvaldība – kas svarīgs uzņēmējiem. Viena cilvēka algošana daudz neizmaksās.
G.Pīpkalējs: – Arī lauksaimniecības speciālists informē, piemēram, par ES līdzekļu piesaistes iespējām.
– Vai zaļo tirgu organizēšana jau nav nokavēta?
N.Sondors: – Tas programmā vairāk ierakstīts kā pieklājības frāze.
A.Šteins: – Mums gan ne. Pilsētā šo tirdziņu redzam kā vienu no tūrisma biznesa sastāvdaļām, bet Augšlīgatnē kā nepieciešamību vietējiem uzņēmējiem, amatniekiem vienviet realizēt savu produkciju. Tagad ir īstais brīdis to darīt.
G.Pīpkalējs: – Tā nav pieklājības frāze, jo pašvaldībai bijis piedāvājums to organizēt. Organizēt tirgu – tā ir uzņēmējdarbība. Lauksaimniecības produkcijai ir pieprasījums. Lai netirgotu pie daudzdzīvokļu mājām, būs vieta, kur to darīt.
N.Sondors: – Tirdziņu tūristu piesaistei atbalstu.
A.Šteins: – Ja ir uzņēmējs, kas vēlas organizēt, ļoti labi. Ja ne, jādara pašvaldībai. Bieži vien pašvaldībai jādara tas, ko varētu darīt uzņēmēji, bet viņi nedara, jo pasākums nav pelņu nesošs. Piemēram, pirts pilsētā. – Daudz tiek runāts par ēku siltināšanu? A.Šteins: – Pašvaldība var būt iniciators, virzītājs, lai pieņemtu lēmumu par ēku siltināšanu.
G.Pīpkalējs: – Pašvaldībai nav iespēju iesaistīties māju siltināšanas projektā, varam palīdzēt nodibināt māju apsaimniekošanas sabiedrības, kuras tad var iesaistīties projektos.
N.Sondors: – Tas bija jādara agrāk. Neformāli šīs sabiedrības ir, tikai vajadzēja palīdzēt nokārtot dokumentāciju.
G.Pīpkalējs: – To arī pašvaldība darīja.
N.Sondors: – Cik tad pagājušajā gadā sabiedrības nodibinātas?
G.Pīpkalējs: – Divas. Iedzīvotājiem, kuri dzīvo pašvaldības apsaimniekotās mājās, ir vieglāk paprasīt pašvaldībai, nevis dibināt sabiedrības. Ir bijuši dibināšanas mēģinājumi, bet, tiklīdz pašiem jāsāk kaut ko darīt, viss apstājas.
N. Sondors: – Siltināšanas programmas ir jāveicina. Sabiedrība to var darīt ar bezdarbnieku palīdzību, un ieguvēji būs visi. Rudenī sociālā situācija būs ļoti nopietna.
– Vai līgatnieši pilsētā un pagastā jūtas droši? G.Pīpkalējs: – Pašvaldību policisti jau strādā kopā. Jāpalielina štata vietas, lai rīkotu regulārākus reidus arī nakts stundās.
A.Šteins: – Maksimāli jāizmanto modernās tehnoloģijas. Jāuzstāda novērošanas kameras vietās, kur pulcējas jaunieši, jāierīko apgaismojums. Ir daudzas lietas, kā palielināt drošību, neieguldot cilvēkresursus. Domājot par bērnu, skolēnu drošību, jāgādā, lai viņi būtu nodarbināti. Tāpēc arī “Jaunā laika” programmā paredzēts organizēt skautu, gaidu un jaunsargu kustību. Nopietni raugāmies uz zemessardzes vai sabiedriskās kārtības vienību izveidi, kā tas ir citās pilsētās. Tā brīvprātīgie nodrošinās kārtību.
N.Sondors: – Vecāki ir jāiesaista. Liela loma ir arī skolai. Jāsāk saprast, ka
ne jau tikai policisti nodrošinās kārtību, arī pašiem ir kas jādara. A.Šteins: – Drošības jautājumos pašvaldībai ir galvenā loma. Tā var rosināt, iniciēt pasākumus. Protams, daudz kas atkarīgs no entuziastiem. Mums viņi jāatbalsta.
– Cik pilsētā un pagastā ir nevalstisko organizāciju?
A.Šteins: – Apzināmies, ka kopā ar NVO varam ļoti daudz izdarīt, piesaistot līdzekļus. Esam mudinājuši dibināt. Veiksmīgi darbojas pensionāru klubiņš. Pirms pāris mēnešiem oficiāli nodibināta Līgatnes jauniešu biedrība. Jau statūtos ierakstīts- apvienot Līgatnes novada jauniešus. Viņi piedalās pasākumos, atbalsta, raksta projektus.
G.Pīpkalējs: – Pagastā aktīvi ir pensionāri. Darbojas sporta klubs.
N.Sondors: – Piesaistīt naudu ar NVO palīdzību šobrīd ir būtiski. Tāpat kā gādāt, lai bērniem un jauniešiem ir ko darīt. – Rajona padomes reorganizācijas plānā paredzēts, ka rehabilitācijas centrs tiks nodots Līgatnes novadam.
G.Pīpkalējs: – Mums piedāvā SIA, kam ir parāds. SIA uzturēšana nav pašvaldības funkcija. Protams, tur strādā līgatnieši, par viņiem mums ir jādomā. A.Šteins: – Pakalpojums ir jāsaglabā. Gribējām uzsākt saimniekot, bet rajona padome šādu iespēju nedeva. Jaunajai domei tas būs viens no pirmajiem jautājumiem.
N.Sondors: – Jārunā tikai par visu kompleksu, ne SIA. Kamēr nebūs sakārtotas īpašumtiesības, investorus piesaistīt neiespējami.
A.Šteins: – Ko mēs juridiski esam varējuši, to arī izdarījuši. Ja pārņemam SIA ar 300 tūkstošu latu parādu, tad tas novadam ir tas pats, kas valstij Parex. Mums ir jādomā par tiem, kuri tur strādā. Bet katra diena centram nes zaudējumus.
Komentāri