Lai arī šogad atgriezīsies spiediens uz darba algu palielināšanu, straujš atalgojuma pieaugums nav gaidāms, norādīja “Nordea bankas” Personāla vadības departamenta vadītāja Viktorija Veisa.
Veisa norāda, ka lielai daļai nodarbināto vecumā līdz 30 gadiem darba pieredze veidojusies tieši pirmskrīzes nesaprātīgā algu pieauguma laikā, kā rezultātā, atgriežoties zināmam optimismam sabiedrībā, 10%-15% liels ikgadējais algas pieaugums vēl joprojām tiek uzskatīts par normu.
Taču tieši milzīgā disproporcija starp darba samaksu un darba ražīgumu atsevišķās nozarēs bija viens no krīzes cēloņiem. Krīzes sekas attiecīgi bija arī likumsakarīgs algu samazinājums, atsevišķās nozarēs līdz pat 30%.
“Situācijai stabilizējoties un atgriežoties optimismam, apetīte pēc darba algas pieaugumiem iepriekšējos tempos atgriezīsies. No ekonomiskā viedokļa raugoties, darba algai ir jāpieaug, ja pieaug arī efektivitāte. Tomēr pašlaik nav pārliecības, ka krīze ir krasi mainījusi darbinieku attieksmi pret atalgojuma jautājumu,” atzīst Veisa.
Viņasprāt, par adekvātu atalgojuma pieaugumu varētu uzskatīt dažus procentus gadā – augsti attīstītā ekonomikā tas bieži vien svārstās 2%-4% robežās. Ekonomikā, kas attīstās, pie kā varētu pieskaitīt Latviju, tie varētu būt 4%-7% gadā.
Šogad iespējamie pirmie algu pieaugumi vēl nenorādīšot uz plašu tendenci. Veisas skatījumā, būtu svarīgi saprast, ka izmaiņas atalgojumā tiek veiktas, izvērtējot darbinieku sniegumu, kompetences un sasniegtos mērķus.
Kopumā prognozējot norises šogad personāla jomā, Veisa norāda, ka gads būs labāks par iepriekšējo. Pirmkārt, darba tirgus ir nostabilizējies – lielākā daļa darbinieku skaita, algu un citu labumu mazināšanas un īsināšanas ir jau notikusi un šogad jau pārsvaru varētu gūt pretējas tendences.
Otrkārt, uzņēmēji pamazām atsāks ieguldīt darbinieku izglītībā un kompetenču stiprināšanā. Treškārt, par pozitīvākām tendencēm personāla vadības jomā liek domāt tas, ka bezdarbs pakāpeniski saruks un noskaņojums sabiedrībā sāks uzlaboties.
Kā ziņots, 2010.gada trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 447 lati, kas ir par trīs latiem jeb 0,8% vairāk nekā otrajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Sabiedriskajā sektorā šajā periodā alga pieauga par 0,1% (no 474 līdz 475 latiem), bet privātajā – par 1,6% (no 423 līdz 430 latiem).
Salīdzinot ar 2009.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa saruka par 1,9% (no 456 līdz 447 latiem). Kaut arī, salīdzinot ar 2009.gadu, darba samaksas līmenis valstī joprojām bija zemāks, tās samazinājuma tempi ir kritušies.
Sabiedriskajā sektorā gada laikā samazinājums bija 4,5% (no 497 līdz 475 latiem), tai skaitā vispārējās valdības sektorā – 4,9% (no 460 līdz 438 latiem), bet privātajā sektorā samaksa samazinājās par 0,1% (no 431 līdz 430 latiem).
NOZARE.LV
Komentāri