Līdzās pavasara vēstnešiem – sniegpulkstenīšu baltajiem ziediem – parādās arī “brūnie sniegpulkstenīši”. Šādu nosaukumu tautā jau paspējušas iegūt suņu, arī kaķu atstātās čupiņas.
Cēsu novada pašvaldības policija šopavasar jau saņēmusi pāris iesniegumu, kuros iedzīvotāji sūdzas par suņu atstātām čupiņām un to, ka četrkājaino draugu saimnieki neparūpējas par ekskrementu savākšanu.
Problēma nav kritiska un nevar teikt, ka, lai kur arī mēs ietu, būtu iespēja iekāpt kādā suņa atstātā čupiņā. Tomēr šur tur tās redzēt var. Īpaši jau vietās, kur saimnieki ar saviem suņiem mēdz pastaigāties, piemēram, Cēsu stadiona apkārtnē, skvēriņos un parkos, arī daudzdzīvokļu namu pagalmos.
Ikdienas darbos satiktais dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Birzītes 6” sētnieks Uldis Būda saka, ka suņu atstātās čupiņas esot gan. Pamanītās sētnieks savācot, tādēļ arī daudzviet iedzīvotāji pat neierauga ko tādu. U. Būda vērtē: “Vajadzētu būt tā, ka saimnieki, dodoties pastaigā ar suni, līdzi paņem maisiņu, kurā savākt suņa atstātās čupiņas. Tā taču daudzviet dara, piemēram, Rīgā, ārzemēs. Varbūt kāds arī Cēsīs tā dara, taču noteikti daudz vairāk saimniekiem vajadzētu šādi rīkoties. Problēma gan ir arī klaiņojošie suņi. Īpaši jau tagad, pavasarī, šādu suņu ir daudz. Arī par šo suņu nogādāšanu saimniekiem, ķeršanu vajadzētu domāt.”
Cēsnieces Aina un Inese no Bērzaines apkaimes piekrīt, ka daudzviet nesmukumus var redzēt: “Kur suns iet, tur arī kāda čupiņa paliek. Ir jau apzinīgi suņu saimnieki, kuri čupiņas savāc, bet ir tādi, kuri to nedara.” Abu sieviešu kaimiņiem suņi esot un viņas par tiem nesūdzas.
Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Sviķis atzīst: “Suņu ekskrementu savākšana ir suņu īpašnieku pienākums, ja tas netiek darīts, tad viņus var saukt pie administratīvās atbildības. Pašvaldības policija ir informēta, ka daudzi saimnieki šo pienākumu nepilda. Taču jāsaka, ka ir grūti to kontrolēt. Policists nevar izstaigāt līdzi katram, kurš ar suni dodas pastaigās. Lai sodītu, būtu jāredz, ka suns patiešām izkārtojas, ka saimnieks ekskrementus nesavāc un aiziet prom. Turklāt jāņem vērā, ka ir arī klaiņojoši suņi.”
Pašvaldības policijā pastāstīja dažus iedzīvotāju ieteikumus – piemēram, saukt pie atbildības mājas vecākos vai sodīt visus suņu īpašniekus konkrētās mājās, kur netālu konstatēti suņu atstātie ekskrementi. V. Sviķis uzsver – tas nav risinājums. Svarīgi būtu, lai mainās suņu saimnieku attieksme un lai sabiedrība kopumā domātu un darītu vairāk, lai vide būtu sakārtota un tīkama.
V. Sviķis piebilst, ka liela problēma ir arī klaiņojošie suņi: “Risinājums būtu suņus noķert, taču tad patversmē vienmēr jābūt gana daudz vietām. Tad, kad saimnieks nāktu pakaļ savam sunim, četrkājainais draugs varētu tikt atdots tikai pēc paskaidrojuma uzrakstīšanas policijai par to, kādēļ suns klīdis apkārt bez saimnieka. Tas varbūt varētu būt risinājums.”
Pašvaldības policijā vērš uzmanību Ministru kabineta noteikumiem “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņu apmācībai”, kas nosaka dažādus pienākumus, tai skaitā to, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājas dzīvnieka ekskrementus. Par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu var izteikt brīdinājumu vai pat uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem.
Arī Cēsu novada domes saistošajos noteikumos „Suņu un kaķu turēšanas noteikumi Cēsu novadā” noteikts, ka dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem ir daudz pienākumu. Piemēram, nedrīkst pieļaut, ka sabiedriskā vietā tiek bojāta vai piemēslota apkārtējā vide, dzīvniekus nedrīkst peldināt publiskās ūdenstilpēs. Noteikts arī, ka dzīvnieks jāreģistrē Cēsu novada pašvaldībā. Šo un citu pienākumu izpildes kontroli veic Cēsu novada pašvaldības policija.
Māra Majore – Linē
Komentāri