Ejot gar Cēsu kultūras centru, ikviens būs pamanījis lielās pārmaiņas, kas jau ļauj domās iezīmēt topošās ēkas lielo apjomu. Slejas jaunas piebūves, zāles daļa top plašāka, vārdu sakot, ēka, kas saucas Vidzemes Mūzikas un kultūras centrs, aug acīmredzami.
Būvniecībai līdzi seko novada pašvaldība, ieskaitot novada domes priekšsēdētāju Gintu Šķenderu. Viņš atzīst, ka celtnieki nedaudz atpaliek no termiņiem, taču vēl satraukumam nav pamata: “Mums kā pasūtītājiem pagaidām vēl brīdinājuma bungas nav jārībina. Celtnieki līdz šim oficiāli par termiņa maiņu nav runājuši, un gala termiņš joprojām ir 2013.gada beigas, 2014. gada sākums. Celtnieki nav ieinteresēti kavēties un ir apņēmības pilni darīt visu, lai iekļautos grafikos.”
Patlaban daudz atkarīgs no laika apstākļiem. Ja sals nebūs vēl mēnesi, izdosies pietuvināties termiņiem, ja ziema iestāsies ātri, var rasties grūtības. G. Šķenders norāda, ka zem jumta ēkai vēl nebija jābūt, bet šim brīdim vajadzēja būt tuvāk: “Cenšamies saprast arī būvniekus, jo arī viņiem ir dažādas problēmas, darbaspēka trūkumu ieskaitot. Vasarā sarežģījumus
radīja starp dolomīta slāņiem plūstošie gruntsūdeņi. Cēsīs šī ģeoloģiskā problēma ir, un visu projektā paredzēts nevar. Ūdens bija vairāk, nekā plānots, un nācās meklēt risinājumu, lai tas neradītu problēmas, kad ēka būs gatava. Tas tika paveikts, bet aizkavējās celtniecības gaita. Pēc tam bija aizķeršanās ar jumta konstrukcijām. Tā nedēļa tur, nedēļa citos darbos, un tā šī aizkavēšanās rodas.”
Lai arī projekta īstenošanas gaitā rodas papildu darbi, par sadārdzinājumu pagaidām satraukuma nav, jo katra projekta tāmē paredzēti līdzekļi neparedzētajiem darbiem, kas var būt jebkurā objektā. Pašvaldības vadītājs norāda, ka finansējuma izlietošana tiek kontrolēta ļoti stingri. To uzrauga ne tikai pašvaldība, bet arī
Kultūras ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, arī Centrālā finanšu līgumu aģentūra. Šajā laikā jau bijušas trīs pārbaudes, pārkāpumi nav konstatēti.
Procesā aktīvi iesaistījies arī jaunievēlētais Vidzemes Mūzikas un kultūras centra direktors Juris Žagars, kura uzdevums ir darboties ar topošā centra saturisko pusi un iekārtu iepirkumiem.
“Cēsu koncertzāles funkcijas atšķirsies
no tā, kā darbosies koncertzāles Liepājā un Rēzeknē. Mums jābūt patiesi universālai un multifunkcionālai ēkai. Liepājā ir teātris, kur notiek izrādes, Olimpiskais centrs popmūzikas koncertiem, tāpēc tur top akustiskā koncertzāle tieši akadēmiskās mūzikas koncertiem. Rēzeknē ir kultūras nams, kur var notikt amatierkolektīvu uzstāšanās un citi koncerti.
Mums ir viss vienā ēkā – no popmūzikas un teātra līdz operu izrādēm -tāpēc jābūt multifunkcionālai skatuvei, zālei un aprīkojumam,” skaidro J. Žagars.
Vidzemes Mūzikas un kultūras centra stratēģijā multifunkcionālais diapazons bija paredzēts maksimāls, taču projektā notikušas nobīdes, tāpēc tiek veiktas korekcijas, lai centrā būtu viss nepieciešamais.
Pašvaldībai jau tika prezentēti iespējamie zāles krēsli, taču tie izpelnījušies kritiku.
“Tie nepatika nevienam, un ziņojumā uzrakstīju, ka krēsli neapmierina ne vizuāli, ne funkcionāli. Ņemot vērā, ka budžetā krēsliem atvēlēta ievērojama summa, esmu pārliecināts, ka varam iegādāties augstākā līmeņa krēslus,” saka J. Žagars.
Pozitīvs risinājums gūts skaņu aparatūras jomā un, visticamāk, kamerzālē izdosies izveidot labu kinozāli, kurā varēs translēt arī operu tiešraides.
“Taču vislielākais ieguvums, ka izdevies gūt kultūras ministres solījumu, ka Kultūras ministrijas budžetā būs summa visu trīs koncertzāļu satura nodrošināšanai. Katru gadu uz šo finansējumu būs īpaši jāpiesakās. Jāpierāda, ka iepriekšējā gada nauda atbilstoši iztērēta un nākamajā gadā ir labi projekti. Tas ir liels un svarīgs solis uz priekšu,” atzīst J. Žagars.
Drīzumā J.Žagars plānojis tikties ar amatiermākslas kolektīviem, lai prezentētu mēģinājumu telpas, pārrunātu kolektīvu vajadzības, bet pēc jaunā gada lielākais uzdevums – sākt plānot centra atklāšanu, budžetu un domāt par potenciālo personālu.
Jānis Gabrāns
Komentāri