Tas, ko Latvijas televīzijas skatītāji šodien redzēs koncerta tiešraidē no Cēsīm, būs apliecinājums latviešu garīgajam spēkam. Arī dziesmas spēkam.
Tapis koncerts – cēsnieku māksliniecisko spēju apliecinājums, jo uzvedumā „Paliec balta un pasargāta” iesaistījušies vairāk nekā 600 Cēsu dziedātāji un dejotāji, bērni un pieaugušie. Uzveduma ideju, kā parādīt latviešu pašapziņas izaugsmi, izauklējusi un režiju veidojusi skolotāja, titula „Cēsnieks 2008” ieguvēja Inese Lāce. Viņa uzsver, ka tapis muzikāls stāsts par vidzemnieku unikālo devumu latviešu nācijas augstākajam lidojumam – nacionālas valsts dibināšanai, kā arī tautas stiprumam un radošajam garam šodien.
Šodien klātienē uzvedumu redzēs Valsts prezidents un viņa lūgtie viesi, bet šo pašu uzvedumu
Cēsu pilsētas dome 18. novembrī dāvinās pilsētniekiem. Pateicoties tam, ka Cēsis ir izraudzītas par Latvijas gadskārtas vienu no svētku pilsētām, šogad valsts svētku koncerts veidots ar daudz plašāku vērienu.
Skatītāju acu priekšā uzplauks Vidzemes puķe. Valkas ļaudis Cēsīs atvērs ziedlapu latviešu valodai ar Jāņa Cimzes apdarināto tautasdziesmu. Valmieras puikas tai dos daļiņu no olimpiskās lāpas spožuma. Ogrēnieši ziedu iekrāsos ar Lielvārdes jostu, Vidzemes jūrmalas ļaudis ar Krišjāņa Valdemāra redzētajiem saullēktiem un Baumaņu Kārļa dziesmu, bet madonieši puķei pievienos Rūdolfa Blaumaņa teātra spēlēšanas prieku. Cēsnieki Vidzemes ziedam dos izloloto un nosargāto karogu.
Savukārt Cēsu vēstures un mākslas muzeja ļaudis valsts gadskārtā sagatavojuši ieskatu Latvijas dzīvesstāstā, izceļot posmu no vidzemnieku līdzdalības pirmajos latviešu dziesmu svētkos 19. gadsimtā, līdz dziesmas un karoga nozīmei trešās Atmodas laikā. Izstādē „No dziesmas līdz nacionālajai valstij”, kas no šodienas atvērta Cēsu Jaunajā pilī, parādīta inteliģences loma trijos latviešu tautas vēsturē nozīmīgos laikos, parādot latviešu skolotāja ieguldījumu. Vēsturnieki izcēluši skolotāju kā nozīmīgāko personu nācijas veidošanās un attīstības procesos – I Vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos 1873.gadā, 1905. gada revolūcijā un Latvijas Republikas proklamēšanā 1918. gadā.
Izstāde tapusi, pateicoties Cēsu vēstures un mākslas muzeja bagātīgajam materiālu krājumam un zinātniskai izpētei. Tie ir tautas saglabāti un vēsturei atstāti latviešu karogi, tās ir dziesmu grāmatas, diriģentu atribūtika, koru karos iegūtas balvas. Nācijas svarīgi brīži atainoti daudzkārt palielinātās fotogrāfijās, kā arī no Vidzemes muzejiem ņemtu bilžu kaleidoskopā, kura skatīšanos dzīvīgāku dara koru mūzikas ieraksti no 30. gadiem.
Kopš Latvijas valsts izveidojusies, tajā dzimst jau piektā paaudze, un jaunajiem ļoti tāla vēsture šķiet viņu vecāku jaunības laiks – Atmoda pirms 20 gadiem. Par Dziesmoto revolūciju izstādes skatītājiem vēstīs Harija Beķera un Noras Ikstenas veidotā filma, dziesmu svētku stāsts „Sirdsbalsība”.
Izstādes koncepcijas autori ir Cēsu Izstāžu nama vadītāja Nata Livonska, Cēsu vēstures un mākslas muzeja galvenais speciālists Tālis Pumpuriņš, mākslinieks Dainis Andersons. Muzeja pedagoģe Evita Muceniece izveidojusi pedagoģisku programmu „Mana Latvija”, lai skolēni, kuri apmeklēs izstādi, varētu arī praktiski darboties, gūstot sapratni par vidzemnieku ieguldījumu latviešu nācijas attīstības procesos, kas veicinājuši reālu piepildījumu idejai par Latvijas valsti.
Komentāri