Cēsīs strādā trīs lombardi. “Druvas” aptaujātie “ Lombarda Cēsis” un lombarda “Unions” Cēsu filiāles vadītāji uzsvēra, ka valsts ekonomiskie apstākļi pagaidām nevairo klientu skaitu, bet šādu situāciju tuvākajā nākotnē neizslēdz.
Jau gadiem iedzīvotāji savu īpašumu, kādu vērtīgu lietu ieķīlājuši, lai atrisinātu īslaicīgas finansiālas problēmas, lombardos izveidojies jau pastāvīgo klientu loks, kuri ieķīlā mantas, tās izpērk, un dzīve turpinās. “Kur dabūt naudu, ja jums tā nepieciešama dažu minūšu laikā?” pārjautā lombardu darbinieki.
“Vienmēr klientiem saku – mēs neesam labdarības iestāde un par mūsu izsniegto kredītu ir jāmaksā procenti. Lombards uzņemas visu atbildību par kredītsaistībām, tāpēc pārsvarā aizdodam pret dārgmetālu ķīlu,” skaidroja a/s “Unions” Cēsu filiāles vadītāja Tatjana Zabirko un piebilda, ka daudziem iedzīvotājiem jāpaskaidro: “Nav jākaunas, ja radusies finansiāla problēma, tāda var rasties katram. Turklāt klients jau ieķīlā savu mantu, mēs to it kā uz mēnesi vai ilgāk nopērkam. Kad finansiālā situācija sakārtojas, tad klienti atpērk savu mantu. Procenti ir jāmaksā no aizdevuma summas katru mēnesi, jo lombards, dodot
kādam naudu, ir kreditētājs.”
Katrā lombardā procentu likme, kas ieķīlātājam jāmaksā mēnesī, aprēķinot no aizdotās summas, var atšķirties. Vidēji tā ir no 15 procentiem un augstāka.
Vai aizvien vairāk klientu izmanto lombarda pakalpojumus?
“Pagaidām neesam novērojuši, ka cilvēki nāktu un stāvētu rindā. Ir gadījumi, kad grib ieķīlāt stipri lietotu, piemēram, mobilo telefonu,
un nesaprot, kāpēc par to nemaksājam. Bet mums taču jādomā, kur mantu liksim, ja tās īpašnieks to neizpirks. Vairāk iepērkam dārgmetālu, jo tā ir stabila ķīla, un ierasti īpašnieki ķīlu arī izpērk,” sacīja Tatjana Zabirko.
“Druvu” interesēties par lombardu ikdienu pamudināja cēsnieces Ainas stāsts. Kundze, kura iztiek
no pensijas, dzīvo kopā ar dēlu, kuram nav pastāvīga algota darba, pastāstīja, ka decembrī devusies uz lombardu, devusi ķīlu, lai varētu sagaidīt nākamo pensiju – nopirkt produktus un zāles.
“Redziet, man uz pirksta gredzena līnija,” sacīja Aina un turpināja: “Atdevu zelta gredzentiņu lombardā, dabūju 13 latus un līdz pensijai izdzīvoju. Tikšu pie naudiņas, tad došos izpirkt. Viņi augstus procentus neprasa, apmēram pusotru latu pa virsu samaksāšu, noteikti ņemšu gredzenu atpakaļ.” Aina nereti siltas pusdienas bauda Cēsu zupas virtuvē un spriež, ka dzīve kļūs vēl grūtāka. “Cilvēki meklēs, kā izdzīvot. Ies ne tikai uz lombardu. Mēģinās pārdot visu, kas pašiem piederējis, lai tiktu pie kāda lieka santīma,” tā Aina.
Tajā pašā laikā lombardos saka – trūcīgi pensionāri noteikti nav mūsu pastāvīgie klienti. Varbūt pāris procenti no ieķīlātājiem esot sirmgalvji, kuri baidās par iztikšanu.
“Atceros kādu gadījumu, kad tantīte raudāja, vēlējās kaut ko ieķīlāt, lai varētu bērniem Ziemassvētkos nopirkt dāvanas. Tādu cilvēku ir ļoti žēl. Tagad grūti Cēsīs arī klājas
tiem, kas palikuši bez darba,” tā Tatjana Zabirko.
Līdzīga pieredze ir “Lombards Cēsis” un “Lombards Valmiera” vadītājam Mairim Stapulonim.
“Mūsu klienti ir ļoti dažādi, bet no sirds ir žēl to cilvēku, kuri visu mūžu strādājuši, darījuši valstij svarīgu darbu, bijuši pat augstos amatos, bet tagad viņiem jānāk un jālūdz, lai pieņemam ķīlu un aizdodam. Tas nozīmē, ka valsts, gluži tāpat kā šobrīd bankas, kuras nepārdomāti aizdeva cilvēkiem līdzekļus, tagad distancējas no atbildības,” tā Mairis Stapulonis un uzsvēra, ka vēl nav tā, ka tikai krīzes skartie nāk un ieķīlā īpašumu.
“Nāk arī uzņēmēji, lai konkrētajā brīdī varētu nokārtot kādu biznesa jautājumu, nāk celtnieki, kuri ieķīlā vienu, otru instrumentu, lai tad, kad atkal būs darbs, to izpirktu. Nāk cilvēki, kuri no mēneša ienākumiem nespēj segt kredītsaistības. Piemēram, pavisam mazlietotu mobilo telefonu ieķīlā pilngadīgi jaunieši, jo dāvanā no vecākiem jau saņēmuši līdzekļus, lai nopirktu jaunāko modeli. Jā, ir bijis gadījums – atnāk jauna ģimene un saka, ka nav iztikas bērniem. Kaut ko ieķīlā, bet pēc tam viņus redzu spēļu zālē. Man liekas, ka pagaidām šādas situācijas neraksturo dziļu krīzi, ir atsevišķi gadījumi, kad cilvēku ir ļoti žēl,” sacīja Mairis Stapulonis.
Lombardos spriež, ka vienīgais iemesls, kāpēc varētu teikt – ir krīze iedzīvotāju naudas makos – ilgāk jāgaida uz ķīlu izpirkšanu un var gadīties, ka, ja no trim televizoriem, kas ģimenei bijuši, viens atdots par ķīlu, tad klients arī netērēsies, lai to atgūtu.
Ko lombardā dara ar ķīlu? Paejot līgumā atrunātajam laikam, ķīla kļūst par preci un lombardā to realizē – bieži precei ir garantiju taloni, tā ir darba kārtībā, bet ievērojami lētāka nekā veikalā. Tajā pašā laikā lombardu vadītāji neteica, ka tagad viņu biznesam sākušies vai tuvākajā nākotnē paredzami ziedu laiki, bet neliedzās – lombardi ir bijuši un būs.
Komentāri