Ceturtdiena, 20. jūnijs
Vārda dienas: Rasma, Rasa, Maira

No bada uz lombardu neiet

Druva
00:00
13.01.2009
2
200901122317164631

Cēsīs strādā trīs lombardi. “Druvas” aptaujātie “ Lombarda Cēsis” un lombarda “Unions” Cēsu filiāles vadītāji uzsvēra, ka valsts ekonomiskie apstākļi pagaidām nevairo klientu skaitu, bet šādu situāciju tuvākajā nākotnē neizslēdz.

Jau gadiem iedzīvotāji savu īpašumu, kādu vērtīgu lietu ieķīlājuši, lai atrisinātu īslaicīgas finansiālas problēmas, lombardos izveidojies jau pastāvīgo klientu loks, kuri ieķīlā mantas, tās izpērk, un dzīve turpinās. “Kur dabūt naudu, ja jums tā nepieciešama dažu minūšu laikā?” pārjautā lombardu darbinieki.

“Vienmēr klientiem saku – mēs neesam labdarības iestāde un par mūsu izsniegto kredītu ir jāmaksā procenti. Lombards uzņemas visu atbildību par kredītsaistībām, tāpēc pārsvarā aizdodam pret dārgmetālu ķīlu,” skaidroja a/s “Unions” Cēsu filiāles vadītāja Tatjana Zabirko un piebilda, ka daudziem iedzīvotājiem jāpaskaidro: “Nav jākaunas, ja radusies finansiāla problēma, tāda var rasties katram. Turklāt klients jau ieķīlā savu mantu, mēs to it kā uz mēnesi vai ilgāk nopērkam. Kad finansiālā situācija sakārtojas, tad klienti atpērk savu mantu. Procenti ir jāmaksā no aizdevuma summas katru mēnesi, jo lombards, dodot

kādam naudu, ir kreditētājs.”

Katrā lombardā procentu likme, kas ieķīlātājam jāmaksā mēnesī, aprēķinot no aizdotās summas, var atšķirties. Vidēji tā ir no 15 procentiem un augstāka.

Vai aizvien vairāk klientu izmanto lombarda pakalpojumus?

“Pagaidām neesam novērojuši, ka cilvēki nāktu un stāvētu rindā. Ir gadījumi, kad grib ieķīlāt stipri lietotu, piemēram, mobilo telefonu,

un nesaprot, kāpēc par to nemaksājam. Bet mums taču jādomā, kur mantu liksim, ja tās īpašnieks to neizpirks. Vairāk iepērkam dārgmetālu, jo tā ir stabila ķīla, un ierasti īpašnieki ķīlu arī izpērk,” sacīja Tatjana Zabirko.

“Druvu” interesēties par lombardu ikdienu pamudināja cēsnieces Ainas stāsts. Kundze, kura iztiek

no pensijas, dzīvo kopā ar dēlu, kuram nav pastāvīga algota darba, pastāstīja, ka decembrī devusies uz lombardu, devusi ķīlu, lai varētu sagaidīt nākamo pensiju – nopirkt produktus un zāles.

“Redziet, man uz pirksta gredzena līnija,” sacīja Aina un turpināja: “Atdevu zelta gredzentiņu lombardā, dabūju 13 latus un līdz pensijai izdzīvoju. Tikšu pie naudiņas, tad došos izpirkt. Viņi augstus procentus neprasa, apmēram pusotru latu pa virsu samaksāšu, noteikti ņemšu gredzenu atpakaļ.” Aina nereti siltas pusdienas bauda Cēsu zupas virtuvē un spriež, ka dzīve kļūs vēl grūtāka. “Cilvēki meklēs, kā izdzīvot. Ies ne tikai uz lombardu. Mēģinās pārdot visu, kas pašiem piederējis, lai tiktu pie kāda lieka santīma,” tā Aina.

Tajā pašā laikā lombardos saka – trūcīgi pensionāri noteikti nav mūsu pastāvīgie klienti. Varbūt pāris procenti no ieķīlātājiem esot sirmgalvji, kuri baidās par iztikšanu.

“Atceros kādu gadījumu, kad tantīte raudāja, vēlējās kaut ko ieķīlāt, lai varētu bērniem Ziemassvētkos nopirkt dāvanas. Tādu cilvēku ir ļoti žēl. Tagad grūti Cēsīs arī klājas

tiem, kas palikuši bez darba,” tā Tatjana Zabirko.

Līdzīga pieredze ir “Lombards Cēsis” un “Lombards Valmiera” vadītājam Mairim Stapulonim.

“Mūsu klienti ir ļoti dažādi, bet no sirds ir žēl to cilvēku, kuri visu mūžu strādājuši, darījuši valstij svarīgu darbu, bijuši pat augstos amatos, bet tagad viņiem jānāk un jālūdz, lai pieņemam ķīlu un aizdodam. Tas nozīmē, ka valsts, gluži tāpat kā šobrīd bankas, kuras nepārdomāti aizdeva cilvēkiem līdzekļus, tagad distancējas no atbildības,” tā Mairis Stapulonis un uzsvēra, ka vēl nav tā, ka tikai krīzes skartie nāk un ieķīlā īpašumu.

“Nāk arī uzņēmēji, lai konkrētajā brīdī varētu nokārtot kādu biznesa jautājumu, nāk celtnieki, kuri ieķīlā vienu, otru instrumentu, lai tad, kad atkal būs darbs, to izpirktu. Nāk cilvēki, kuri no mēneša ienākumiem nespēj segt kredītsaistības. Piemēram, pavisam mazlietotu mobilo telefonu ieķīlā pilngadīgi jaunieši, jo dāvanā no vecākiem jau saņēmuši līdzekļus, lai nopirktu jaunāko modeli. Jā, ir bijis gadījums – atnāk jauna ģimene un saka, ka nav iztikas bērniem. Kaut ko ieķīlā, bet pēc tam viņus redzu spēļu zālē. Man liekas, ka pagaidām šādas situācijas neraksturo dziļu krīzi, ir atsevišķi gadījumi, kad cilvēku ir ļoti žēl,” sacīja Mairis Stapulonis.

Lombardos spriež, ka vienīgais iemesls, kāpēc varētu teikt – ir krīze iedzīvotāju naudas makos – ilgāk jāgaida uz ķīlu izpirkšanu un var gadīties, ka, ja no trim televizoriem, kas ģimenei bijuši, viens atdots par ķīlu, tad klients arī netērēsies, lai to atgūtu.

Ko lombardā dara ar ķīlu? Paejot līgumā atrunātajam laikam, ķīla kļūst par preci un lombardā to realizē – bieži precei ir garantiju taloni, tā ir darba kārtībā, bet ievērojami lētāka nekā veikalā. Tajā pašā laikā lombardu vadītāji neteica, ka tagad viņu biznesam sākušies vai tuvākajā nākotnē paredzami ziedu laiki, bet neliedzās – lombardi ir bijuši un būs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
32

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
31

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
23

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
80

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
41

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

CSNG ar cietušajiem

14:12
17.06.2024
43

Aizvadītajās dienās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 282 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 35 ceļu satiksmes negadījumi, kur sešos gadījumos kopumā cietušas sešas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemts 291 administratīvā pārkāpuma lēmums, tajā skaitā 197 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
15
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi