Pēc Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) aplēsēm nelegālā alkohola tirgus Latvijā joprojām aizņem aptuveni 35%-40%, informēja ARTA pārstāve Elīna Vītiņa.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2012.gada pirmā pusgada dati par alkoholisko dzērienu realizācijas apjomiem liecina, ka, salīdzinot ar pērnā gada sešu mēnešu rādītājiem, visvairāk patēriņš palielinājies alkoholisko kokteiļu grupā – par 28 tūkstošiem dekalitru jeb 9%. Konjaku un brendiju grupai pieaugums bija par 15 tūkstošiem dekalitru jeb 16% un viskija grupā – par 14 tūkstošiem dekalitru jeb 29%.
Taču vislielākais samazinājums vērojams degvīnam un dabīgajiem vīniem. Degvīna realizācija samazinājusies par 18 tūkstošiem dekalitru jeb 4%, savukārt dabīgo vīnu realizācija samazinājusies par 12,5 tūkstošiem dekalitru jeb 2%.
Analizējot tirgus tendences, ARTA valdes priekšsēdētājs Genādijs Kļepikovs sacīja, ka statistika apstiprina, ka tās dzērienu kategorijas, kas nelegālajā tirgū nav populāras, kā, piemēram, konjaks un viskijs, šī gada pirmajā pusgadā uzrādījušas realizācijas kāpumu, līdz ar to arī lielākus akcīzes ieņēmumus.
Taču legālais degvīns turpina uzrādīt ievērojamu samazinājumu. Tas ir bīstami, jo tieši degvīns ir viens no tiem alkoholiskiem dzērieniem, kas visvairāk pakļauts kontrabandai un dažādiem viltojumiem. Tas nozīmē, ka, visticamāk, tā pieaugums vērojams tieši nelegālajā tirgū, un šī nauda valsts makam aiziet garām, turklāt tiek kaitēts nelegālā alkohola lietotāju veselībai, sacīja Kļepikovs.
ARTA valdes loceklis Vitolds Bremmers teica, ka patīkami redzēt ministriju atbildību un iniciatīvu nelegālā alkohola tirgus apkarošanā un sabiedrības veselības veicināšanā. Tomēr problēmas risināšanā nelīdzēs ne 21 gada vecuma cenzs alkohola iegādē, ne arī Saeimas darba grupas rosinājums alkoholu no 18-25 gadiem pārdot, tikai uzrādot identifikācijas dokumentu.
Bremmers skaidroja, ka prioritātei nozarē joprojām jābūt pārdomātai un izsvērtai akcīzes nodokļu politikai un mērķtiecīgai nelegālā alkohola tirgus apkarošanai. Tāpat jāturpina stingrāka dzērienu pārdošanas kontrole mazgadīgajiem veikalos, jārosina atbildības pastiprināšana pārdevējiem.
Piemēram, darba līgumos jāparedz atbildība par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem un arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā jānosaka precīzi sodi, kā arī atbildība trešajām pusēm, kas alkoholu nopērk un pēc tam dod nepilngadīgajiem, teica Bremmers.
ARTA biedri rezumēja, ka alkohola sektors jau ir viens no visvairāk kontrolētajiem biznesiem Latvijā un iepriekšējā pieredze rāda, ka ierobežojošie pasākumi parasti pie gaidītā rezultāta nemaz simtprocentīgi nenoved.
Jau ziņots, VID dati liecina, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar 2011.gada pirmo pusgadu par 4,93% ir pieauguši akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholiskajiem dzērieniem.
Kā liecina valsts kases apkopotā informācija, šā gada pirmajos sešos mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi bijuši 47 778 754 latu apmērā, kas ir par 2 245 094 latu vairāk nekā pērn šajā periodā.
NOZARE.LV
Komentāri