“Man bieži prasa, kādu redzu lauksaimniecības vīziju nākotnē. Manuprāt, vīzija ir tad, ja vakarā, gulēt ejot, ceri, ka no rīta viss būs labāk. Mana vīzija –
tas šobrīd tā nav. Mums jānoturas, vajag saglabāt nozares. Lai tad, kad situācija mainīsies, mēs varētu būt konkurētspējīgi. Labāk šīgada beigās nekļūs. Mazās pirktspējas dēļ tirgus neuzlabosies,” lai gan bez cerīgiem solījumiem, atklāti sacīja ministrs. Šis laiks jāpārdzīvo, nedrīkst padoties.
Priekuļu laukaugu selekcijas institūta direktors Ritvars Leitens pašreizējo situāciju raksturoja ļoti trāpīgi: “Es kolēģiem vienmēr saku: ”Priecājieties, jo tik labi, kā šobrīd, vēl ilgi nebūs. Dievs dod piedzīvot, kad būs labāk. Šodien jādzīvo tā, kā ir –
naudas ir aizvien mazāk.””
Patlaban institūtā palikuši vien 42 darbinieki.
Sarunā gan zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, gan
ministrijas lauksaimniecības departamenta lauksaimniecības resursu nodaļas vadītājas vietniece Marija Smirnova augstu novērtēja institūta zinātnieku paveikto, viņu entuziasmu. Neviens nešaubās, ka lauksaimniekiem nepieciešamas Latvijā radītas šķirnes, kas piemērotas vietējiem apstākļiem. “Par nākamā gada subsīdiju apjomu informācijas pašlaik nav. Ja būs iespējams rast finansējumu pētījumiem, tad būs tāpat kā šogad – pārejošo un uzsākto pētījumu turpināšanai,” sacīja ministrs. Viņš vairākkārt atgādināja, ka lauksaimniecība ir bizness, un loģiskāk būtu, ja selekcionāru pētījumus un darbu finansētu tie, kas izmanto viņu paveikto. “Valsts nav tik bagāta, lai finansētu,” uzsvēra ministrs.
Vidzemes reģionālajā agrocentrā darbojas ap 16 dažādu lauksaimniekiem noderīgu iestāžu. Ministrs iepazinās
ar centra darbību, ar vadītājiem pārrunāja tā turpmākās darbības iespējas. “Arī turpmāk Priekuļos būs pieejami
Lauku atbalsta dienesta reģionālās pārvaldes speciālisti,” uzsvēra ministrs.
Sarunā ar lauksaimniekiem tika skarti daudzi aktuālie jautājumi. Arī par zemes izmantošanu. Pēc ministrijas informācijas
Latvijā 600
līdz 800
tūkstošus hektāru neizmanto ne lauksaimniecībā, ne mežsaimniecībā. “Nekustamā īpašuma nodokļa likmes paaugstināšana īpašniekiem, kuri neapsaimnieko zemi, rosinās viņus
domāt par tās racionālu izmantošanu. Zemīte Latvijā ir ļoti liela bagātība, kur varētu audzēt produkciju,” sacīja Jānis Dūklavs. Patlaban gan pieprasījums ir samazinājies visam saražotajam, un prognozēt, ko patērētāji pieprasīs pēc gada, ir ļoti grūti.
Ministrs pauda savu viedokli, ka viņš nepiekritīs, ja ar papildus nodokli tiks aplikta ražojošā zeme un ēkas.
Ar zemniekiem raisījās diskusija par piena cenu. Ministrs atgādināja, ka tik augsta maksa par pienu vairs nebūs: “ Nepiekrītu, ka lielie piena pārstrādātāji grib iznīcināt zemniekus. Viss maksā, arī attālums līdz zemnieka saimniecībai. Diemžēl daudz vēl ir tādu fermu, kuras nespēj piegādāt kvalitatīvu pienu.
70 procenti no piena un piena produktiem ir jāeksportē. Un visu nosaka cena. Ja Eiropā tā krītas, tas arī mūs ietekmē. Es kā cilvēks, kurš bijis saistīts ar biznesu, varu pateikt – brauc uz mazo saimniecību un pērc pienu. Tas ir bizness.”
Zemnieki interesējās par PVD nesamērīgajām prasībām sīkumos. “Ja redzu, ka tas ir administratīvais slogs, lai tikai ierēdnis varētu atbraukt un pārbaudīt, tad tas nav normāli,” atzina ministrs. Saruna raisījās par iekrāsoto degvielu. Tā lauksaimniekiem varētu būt nākamgad.
Vēl bija jautājumi par ģenētiski modificēto lopbarību un ģenētiski modificēto graudu audzēšanu, par bioloģiskās lauksaimniecības turpmāko attīstību, par meliorācijas sistēmu uzturēšanu, par ierēdņu lauku pārbaudēm, par valsts atbalstu zemniekiem, par iespējām vienkāršot ES naudas piesaisti un citi.
Sarmīte Feldmane
Komentāri