Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Ne katrs var būt kurpnieks

Druva
09:14
24.04.2015
74
Kurpnieks Img 1323

Līgatnieši jau vairākus gadu desmitus zina, ja ar apaviem gadījusies kāda ķibele, jādodas pie Jāņa Mendes. Meistars saremontēs, kā nākas. Jau vairākus gadus viņš pilsētā ir vienīgais kurpnieks, padomju laikā darba pieticis pieciem.

“Darba pavisam maz. Nedēļā bieži vien jāsaremontē divi trīs pāri apavu. Ja es nebūtu pensionārs, ar nopelnīto izdzīvot nevarētu,” stāsta līgatnietis. Viņam jau 82. dzīves gads, bet bez darba ikdienu iedomāties nevar.

Jānis ir reģistrējies kā pašnodarbinātais. VID gan brīnoties, ka tik mazs apgrozījums un arī izdevumi. “Dokumentu nokārtošana bija diezgan piņķerīga. Tagad problēmas sagādā tas, ka mums nav

ne datora, ne interneta,” pastāsta kurpnieks.

Šo amatu tā pa īstam viņš sāka darīt vien, kad aizgāja pensijā. Līdz tam nebija laika, jo Jānis ir elektromontieris, darbs patika. Izkāpelējies gan pa elektrības stabiem, gan strādājis “Brīvajā vilnī”, bet visilgāk Līgatnes papīrfabrikā.

Apavu labošanu Jānim ierādījis tēvs, kurš šo darbu piestrādājis un iemācījies no sava tēva. “Sauca palīgā ko piešūt, diegus nopiķot. Tā pamazām vien iemācījos. Tas ir labākais veids, kā iemācīties amatu. Pie manis arī bija atnācis viens jaunietis, lai parādot. Ātri saprata, ka darbs piņķerīgs, netīrs. Arī klienti gadās dažādi, aizmirst, ka kurpniekam nest netīrus apavus nav pieklājīgi. Kurpnieka darbs ir arī māksla. Ir tik dažādi materiāli, līmes, jāzina, kas kam der, jāmāk salikt kopā, citādi neiznāks,” domās dalās kurpnieks un atzīst, ka diemžēl kurpnieka amats iet mazumā. Ne tikai tāpēc, ka nav viegls, bet arī darba apjoms krietni samazinājies. Līgatnietis nosmej: “Tagad visi staigā gumijas zābakos un Ķīnā ražotos apavos.”

Kad kurpnieks remontā saņem kvalitatīvus apavus, ir prieks tos labot. Diemžēl daudzus nav vispār vērts remontēt. “Apavi skaisti, ērti, bet neiztur. Arī sievai

zābaki izjuka trešajā dienā. Zoles izšķīst, ir tādi, kam no auduma lobās nost mākslīgā āda un plandās

kā skrandas,” pastāsta Jānis Mende un piebilst, ka gadās arī nopirkt dārgus apavus, kas

saplīst nākamajā dienā. Tādus gan viņš labot neņem, iesaka nest atpakaļ uz veikalu un mainīt. Tāpat viņš iesaka atgriezties pie kurpnieka, kurš pavirši veicis savu darbu. Lai kolēģis pats labo savas kļūdas. Diemžēl ar gadiem meistaru, kuri godam dara savu darbu, kļūst aizvien mazāk.

Nopirkt apavus, kas kalpos gadiem, ir laimes spēle. “Reklamē, ka

īstas ādas apavi, bet tie ir no dermantīna, mākslīgās ādas.

Šodien grūti pateikt, vai patiešām ir īstas ādas izstrādājums, jo tehnoloģijas ļoti attīstījušās.

Atgriezumus samaļ pulverī un izgatavo mākslīgo ādu, kurai klāt arī dabiskā.

Kādreiz īsto ādu varēja noteikt, ja sīku gabaliņu padedzināja. Bet, ja mākslīgajai ir klāt kaut nedaudz īstās, vairs nevar pateikt. Tā ražotāji mānās,” meistariem zināmo atklāj kurpnieks.

Lai cik ironizējam par padomju laiku apaviem, tie tomēr kalpoja ilgāk.

“Vēl šodien cilvēki staigā tā laika apavos, līmējumi turas. Kad mūsu rūpnīcās sāka ražot kopražojumus, apavi vairs kopā neturējās, jo vienu līmi vajadzēja zolēm, citu virsai, bet tā jau nedarīja. Mūsu pašu “Rekorda” apavi, kas ražoti Līgatnē, arī vēl turas, kaut rūpnīcas vairs nav,” saka Jānis Mende. Kad to likvidēja, kurpnieks tika gan pie nevienam nevajadzīgām ādām, gan mašīnām, kas mētājās. “Šodien

kārtīgas zoles maksā ļoti dārgi, bet nopirkt kaut kādas, lai mans darbs pēc pāris dienām ir vējā, negribu,” skaidro meistars. Tieši tāpēc arī pastāvīgie kundes citu kurpnieku nemeklē. Zina, ka apavi būs saremontēti, kā nākas.

Pie viņa brauc kundes no Siguldas, Raganas. Vietējie bieži vien vakarā apavus atnes, no rīta, ejot uz darbu, nāk pēc salabotiem un iet uz darbu. Jānis Mende darbu vienmēr izdara, jo cilvēkam taču vajag.

“Kurpnieka darbs man ir piepelnīšanās, lai varu nopirkt malku, zāles. Ja darba būtu vairāk, dzīvoklī un šķūnītī strādāt nevarētu, vajadzētu darbnīcu. Ja šim amatam būtu pievērsies daudz senāk, droši vien tā arī būtu,” domās dalās līgatnietis.

Vietējie Jāni pazīst arī kā labu šuvēju. Viņš savulaik šuvis

džinsa bikses, cepures, mēteļus, vējjakas.

Mēru klientiem nav ņēmis, tikai paskatījies, un izmēri bijuši skaidri. Tagad Jāņa kundes ir tikai rokeri, kuriem vajag salāpīt ādas bikses vai jakas. Tās ir no juhtādas, salāpīt nav viegli.

“Tā vienmēr bijis, ka kurpnieks ir arī muzikants un vēl daudz ko pieprot,” ar smaidu saka Jānis. Savulaik viņš bijis pazīstams muzikants, pats uzlabojis ģitāras, tās spēlējis, tāpat arī akordeonu, taustiņinstrumentus.

“Tagad tikai ar apaviem knibinos. Mierā nosēdēt nevaru. Visu mūžu daudz kas darīts, ne tikai pamatdarbs,” uzsver līgatnietis.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi