Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Ne katrs var būt kurpnieks

Druva
09:14
24.04.2015
71
Kurpnieks Img 1323

Līgatnieši jau vairākus gadu desmitus zina, ja ar apaviem gadījusies kāda ķibele, jādodas pie Jāņa Mendes. Meistars saremontēs, kā nākas. Jau vairākus gadus viņš pilsētā ir vienīgais kurpnieks, padomju laikā darba pieticis pieciem.

“Darba pavisam maz. Nedēļā bieži vien jāsaremontē divi trīs pāri apavu. Ja es nebūtu pensionārs, ar nopelnīto izdzīvot nevarētu,” stāsta līgatnietis. Viņam jau 82. dzīves gads, bet bez darba ikdienu iedomāties nevar.

Jānis ir reģistrējies kā pašnodarbinātais. VID gan brīnoties, ka tik mazs apgrozījums un arī izdevumi. “Dokumentu nokārtošana bija diezgan piņķerīga. Tagad problēmas sagādā tas, ka mums nav

ne datora, ne interneta,” pastāsta kurpnieks.

Šo amatu tā pa īstam viņš sāka darīt vien, kad aizgāja pensijā. Līdz tam nebija laika, jo Jānis ir elektromontieris, darbs patika. Izkāpelējies gan pa elektrības stabiem, gan strādājis “Brīvajā vilnī”, bet visilgāk Līgatnes papīrfabrikā.

Apavu labošanu Jānim ierādījis tēvs, kurš šo darbu piestrādājis un iemācījies no sava tēva. “Sauca palīgā ko piešūt, diegus nopiķot. Tā pamazām vien iemācījos. Tas ir labākais veids, kā iemācīties amatu. Pie manis arī bija atnācis viens jaunietis, lai parādot. Ātri saprata, ka darbs piņķerīgs, netīrs. Arī klienti gadās dažādi, aizmirst, ka kurpniekam nest netīrus apavus nav pieklājīgi. Kurpnieka darbs ir arī māksla. Ir tik dažādi materiāli, līmes, jāzina, kas kam der, jāmāk salikt kopā, citādi neiznāks,” domās dalās kurpnieks un atzīst, ka diemžēl kurpnieka amats iet mazumā. Ne tikai tāpēc, ka nav viegls, bet arī darba apjoms krietni samazinājies. Līgatnietis nosmej: “Tagad visi staigā gumijas zābakos un Ķīnā ražotos apavos.”

Kad kurpnieks remontā saņem kvalitatīvus apavus, ir prieks tos labot. Diemžēl daudzus nav vispār vērts remontēt. “Apavi skaisti, ērti, bet neiztur. Arī sievai

zābaki izjuka trešajā dienā. Zoles izšķīst, ir tādi, kam no auduma lobās nost mākslīgā āda un plandās

kā skrandas,” pastāsta Jānis Mende un piebilst, ka gadās arī nopirkt dārgus apavus, kas

saplīst nākamajā dienā. Tādus gan viņš labot neņem, iesaka nest atpakaļ uz veikalu un mainīt. Tāpat viņš iesaka atgriezties pie kurpnieka, kurš pavirši veicis savu darbu. Lai kolēģis pats labo savas kļūdas. Diemžēl ar gadiem meistaru, kuri godam dara savu darbu, kļūst aizvien mazāk.

Nopirkt apavus, kas kalpos gadiem, ir laimes spēle. “Reklamē, ka

īstas ādas apavi, bet tie ir no dermantīna, mākslīgās ādas.

Šodien grūti pateikt, vai patiešām ir īstas ādas izstrādājums, jo tehnoloģijas ļoti attīstījušās.

Atgriezumus samaļ pulverī un izgatavo mākslīgo ādu, kurai klāt arī dabiskā.

Kādreiz īsto ādu varēja noteikt, ja sīku gabaliņu padedzināja. Bet, ja mākslīgajai ir klāt kaut nedaudz īstās, vairs nevar pateikt. Tā ražotāji mānās,” meistariem zināmo atklāj kurpnieks.

Lai cik ironizējam par padomju laiku apaviem, tie tomēr kalpoja ilgāk.

“Vēl šodien cilvēki staigā tā laika apavos, līmējumi turas. Kad mūsu rūpnīcās sāka ražot kopražojumus, apavi vairs kopā neturējās, jo vienu līmi vajadzēja zolēm, citu virsai, bet tā jau nedarīja. Mūsu pašu “Rekorda” apavi, kas ražoti Līgatnē, arī vēl turas, kaut rūpnīcas vairs nav,” saka Jānis Mende. Kad to likvidēja, kurpnieks tika gan pie nevienam nevajadzīgām ādām, gan mašīnām, kas mētājās. “Šodien

kārtīgas zoles maksā ļoti dārgi, bet nopirkt kaut kādas, lai mans darbs pēc pāris dienām ir vējā, negribu,” skaidro meistars. Tieši tāpēc arī pastāvīgie kundes citu kurpnieku nemeklē. Zina, ka apavi būs saremontēti, kā nākas.

Pie viņa brauc kundes no Siguldas, Raganas. Vietējie bieži vien vakarā apavus atnes, no rīta, ejot uz darbu, nāk pēc salabotiem un iet uz darbu. Jānis Mende darbu vienmēr izdara, jo cilvēkam taču vajag.

“Kurpnieka darbs man ir piepelnīšanās, lai varu nopirkt malku, zāles. Ja darba būtu vairāk, dzīvoklī un šķūnītī strādāt nevarētu, vajadzētu darbnīcu. Ja šim amatam būtu pievērsies daudz senāk, droši vien tā arī būtu,” domās dalās līgatnietis.

Vietējie Jāni pazīst arī kā labu šuvēju. Viņš savulaik šuvis

džinsa bikses, cepures, mēteļus, vējjakas.

Mēru klientiem nav ņēmis, tikai paskatījies, un izmēri bijuši skaidri. Tagad Jāņa kundes ir tikai rokeri, kuriem vajag salāpīt ādas bikses vai jakas. Tās ir no juhtādas, salāpīt nav viegli.

“Tā vienmēr bijis, ka kurpnieks ir arī muzikants un vēl daudz ko pieprot,” ar smaidu saka Jānis. Savulaik viņš bijis pazīstams muzikants, pats uzlabojis ģitāras, tās spēlējis, tāpat arī akordeonu, taustiņinstrumentus.

“Tagad tikai ar apaviem knibinos. Mierā nosēdēt nevaru. Visu mūžu daudz kas darīts, ne tikai pamatdarbs,” uzsver līgatnietis.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
5

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
23

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
32

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
217

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
100
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
33
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi