Rudens ir kāpostu skābēšanas laiks. Tie, kuri paši audzē kāpostus, tos arī skābē.
Tiesa, šogad kāposti padevušies sliktāki
nekā pērn.
Dārzeņu audzētāji saka, ka šis nav kāpostu gads. Vasara bija sausa, tāda kāpostiem nepatīk. Toties tagad, siltajā rudenī, daudzviet tie vēl gozējas uz lauka.
Nītaures pagasta zemnieku saimniecības ”Lušēni” īpašniece, bioloģisko saimniecību kooperatīvās sabiedrības ”Zaļais grozs” dalībniece Gaida Krūmiņa teic, ka šoruden kāpostus skābēs tikai savām vajadzībām, realizācijai tirdzniecībā nebūs ko piedāvāt, jo kāposti nepadevās. “Pērn izaudzēto varējām piedāvāt veikaliem, šogad labi ja pietiks pašiem.
Kāposti neizauga. Visticamāk, vainojama sēklu kvalitāte. Skumji, ka ražotāji rīkojas neatbildīgi. Kāposti auga, bet nebrieda galviņas,” viņa saka.
Arī Pārgaujas novada Straupes pagasta zemnieku saimniecībā ”Eicēni”
cerēts uz labāku kāpostu ražu. “Patiesībā šogad skābētu kāpostu apjomi būs pavisam mazi. Pārdošanā būs ļoti maz. Pats galvenais – būs ko piedāvāt paziņām. Tiesa, vēl viens lauks kāpostu nav novākts, bet jau tagad skaidrs, ka raža nebūs tāda kā parasti. Kāpostgalvas ir gaužām slikti saaugušas,” norāda “Eicēnu” saimniece Elita Reinharde. Viņa novērojusi, ka laika gaitā arī mainās produktu klāsts, līdz ar to arī cilvēku ēšanas paradumi un pieprasījums. “Tagad ir plašākas izvēles iespējas. Agrāk pārtikas produktu klāsta daudzveidība bija minimāla, tāpēc jau oktobra beigās cilvēki
sāka štovēt kāpostus. Tagad ir tā, ka kāpostus vairāk sāk patērēt decembrī. Turklāt tie tiek lietoti uzturā vien pāris mēnešus,” saka Elita.
Vaives pagasta zemnieku saimniecības “Brīvnieki” skābētie kāposti Cēsu tirgū nopērkami jau vairākus mēnešus. Tiesa, sezonas sākumā cilvēku pirktspēja nav bijusi liela. Vislielākais noiets skābētiem kāpostiem bijis ap Mārtiņiem, tāpat arī uz Ziemassvētkiem cilvēki sarosās, meklē vietējo produkciju. “Brīvnieki” saražoto realizē Cēsu tirgū, kur pircēji jau gadiem ilgi var novērtēt skābēto kāpostu kvalitāti.
”Brīvnieku” saimnieks Jānis Basevičs saka to pašu, ko citi: “Kāpostu raža ir sliktāka nekā citus gadus. Daļa stādu izkrita, bija par daudz sauss. Kāpostam nepatīk karsta vasara, tāpat kaitējumu nodarīja arī kukaiņi,” viņš saka un arīdzan pastāsta, ka daļa kāpostu vēl ir uz lauka. “Ar ražas novākšanu šogad nav jāsteidzas. Burkāni un kāposti vēl ir tīrumā,” saka zemnieks.
Viņš
teic, ka skābēšanā viss ir atkarīgs no šķirnes izvēles. “Ir vidēji agrās kāpostu šķirnes, ko var sākt skābēt jau jūlija beigās. Es izvēlos vidēji vēlās šķirnes. Savukārt pašas vēlākās šķirnes ir rūgtas, tās var skābēt. Šad tad arī pamainu šķirnes, eksperimentēju, tad vērtēju, kas izaug,” atzīst “Brīvnieku” saimnieks.
Kā saka zemnieki, kāposti garšo visiem, tāpēc tos skābē visi, kuriem tie izauguši. Berta Ivanova no Nītaures pagasta zemnieku saimniecības “Jautrīši” norāda, ka skābējot seko līdzi Mēness fāzēm. Ja skābē jaunā mēnesī, tad kāposti ir stingri, ja vecā, tad sanāk mīksti. “Kur tad bez skābētiem kāpostiem? Skābējam jau labu laiku. Tagad jau
kāpostus skābē daudzi. Mums ir ēvele, kas ceļo no kaimiņa pie kaimiņa,” klāsta B.Ivanova un piebilst, ka viņas dārzā visi kāposti jau novākti un skābēšana turpinās. Berta skābēšanai izvēlas vēlās rudens vai ziemas šķirnes – lai kāpostgalviņas ir cietas, sulīgas.
Drīzumā kāpostu skābēšanu plāno uzsākt arī SIA “Āraišu siltumnīcas” Amatas novadā.
„Rudens ir silts. Kāpostu augšanas cikls šogad ir garāks, tas vēl nav noslēdzies, tāpēc daudziem kāposti vēl ir uz lauka. Citugad jau oktobrī bijušas lielākas salnas un kāposti novācami. Ja pārāk agri kāpostus novāc, tad skābēšana var arī neizdoties. Mums ir svarīga kvalitāte, tāpēc nevaram atkāpties no saviem principiem,” saka uzņēmuma vadītājs Džordžs Veldre, uzsverot, ka parasti pirms valsts svētkiem kāpostu skābēšanu nesāk. “Šogad esam iecerējuši izveidot stendu Cēsu tirgū, kur piedāvāsim gan skābētus, gan sautētus kāpostus. Tāpat mūsu produkcija ir pieejama labākajos veikalos,” saka Dž.Veldre. Viņš neslēpj, ka pieprasījums pēc skābētiem kāpostiem parasti pieaug, tuvojoties gada izskaņai.
Ilze Fedotova
Komentāri