Taurenes pamatskolas skolēni skolā uzrīkoja kārtīgu nakts ballīti, turklāt viņi to darīja indiāņu stilā.
Jau otro gadu Taurenes pamatskola organizē bērniem vienas nakts pasākumu skolas telpās. Direktores vietniece ārpusklases darbā Dace Potaša smaidot stāsta: ”Nevarējām jau netaisīt šādu pasākumu, ja reiz jau tas bija sarīkots. 1. septembrī skolēniem viens no pirmajiem jautājumiem bija –skolotāj, vai šogad mēs paliksim skolā pa nakti?” Tā kā skola sevi dēvē par vienu lielu ģimeni, tad var saprast šī pasākuma nozīmīgumu – bērni pa nakti paliek visi kopā, dara interesantas lietas, spēlē spēles, attīsta radošās izpausmes un rod siltas jūtas pret skolu.
Kā jau kārtīgiem indiāņiem, bērniem uzdevumu un atrakciju netrūka, sākot ar savas cilts izveidošanu. Bērni arī izvēlējās savas cilts saukli, deva viens otram neparastus indiāņu vārdus, gatavoja savu karogu un domāja rituāla deju, kuras laikā parādījās klases raksturs. Viss
paveiktais tika prezentēts citām indiāņu ciltīm.
”Man patika visi uzdevumi. Pārģērbšanās bija jauka, rituāla dejas gatavošana un prezentēšana, kā arī indiāņu cilts skrējiens,” sajūtās padalījās Sintija Ķuze, 5. klases meitene. Neaizmirstams pasākums bērniem likās nakts orientēšanās skolas teritorijā. Katrai ciltij tika dota karte, tajā atzīmēti punkti, kuros indiāņiem bija jāpilda noteikts uzdevums, līdz beidzot pusnaktī visi mielojās ar karstu zupu indiāņu gaumē.
Indiāņu cilsi „Hobiti”, 3. un 4. klases audzēkņi pastāstīja:” Mums ļoti patika uzdevumi meža ielokā, kur bija tumsā jāmeklē meža iemītnieki, patika pārvietoties pāri kanjonam ar milzīgajām slēpēm. Interesanta bija ragana-burve, kurai šoreiz nebija blakus uzticamais draugs – melnais kaķis, bet gan suns – Niknais vilks. Interesants bija skrējiens pāri krāčainajai jūrai, nesot savus cilts biedrus, grūts bija skrējiens lielajā klintī un tikšana pāri dziļajam purvam. Tas prasīja daudz spēkus. Jautri gāja pie liesmojošā vērša, kurš bija jānoķer aiz ragiem, tas nemaz nebija tik ātri izdarāms, kā likās sākumā. Ļoti garšīga bija indiāņu nakts zupa.”
Miegs šajā pasākumā nebija lūgts, bērni acis nevēlējās aizvērt ne uz mirkli. Atrakcijas, dejas un jautrība bija tas, ko bērni patiesi novērtēja, viņiem paticis darīt trakas lietas un vienkārši būt kopā. Vaicāta par šāda pasākuma ideju, Dace Potaša ar smaidu sejā teic:” Idejas jau dod paši bērni, ir tikai jāmāk viņus saklausīt un piepildīt viņu domas”.
Ance Upīte
Komentāri