OLYMPUS DIGITAL CAMERA
Nākotnē Valmierā varētu rīkot ūdens vai laivu festivālu, lai popularizētu izveidoto laivu piestātni pilsētas centrā, pastāstīja projekta “Vecpilsētas ainava pie Gaujas – Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija” koordinatore Indra Vīlistere.
Jau ziņots, ka vakar Valmierā norisinājās konference par projekta rezultātiem un turpmākās attīstības iespējām. Konferencē piedalījās pārstāvji no Valmieras pašvaldības, Vidzemes augstskolas, projekta koordinatori no Valmieras muzeja, kā arī sadarbības partneri no Norvēģijas.
Kā pastāstīja Vīlistere, pašlaik tiek ģenerētas idejas, kā tālāk izmantot to, kas projektā paveikts un iegūts.
“Pati nozīmīgākā lieta, kas dos ilgtermiņa rezultātus, ja izdosies to ieviest dzīvē, ir divas apmācību programmas koka ēku restaurācijai,” stāsta Vīlistere.
Nākotnē plānots arī vides izzināšanas, izpētes un saglabāšanas darbs, kurā muzeja darbinieki vēlas iesaistīt gan bērnus, gan pieaugušos. Tam plānots izmantot ne tikai iecerēto garšaugu dārziņu, kas tiks veidots pavasarī, bet arī muzeja apkārtnē esošos dabas objektus – meža parku un Gauju, kā arī Rātsupīti.
Divas rekonstruētās ēkas Gaujas krastā nākotnē tiks izmantotas muzeja krājumu izvietošanai un darbam ar cilvēkiem. Tajās tiks izrādīta arī pūra lāžu kolekcija. Nākotnē muzejs apņēmies vairāk sadarboties ar amatniekiem un rokdarbniekiem.
Kā aģentūru LETA informēja Valmieras pašvaldībā, daļa 18.gadsimta dzīvojamās ēkas, kas rekonstruēta, pēc darbu pabeigšanas būs pieejama apmeklētājiem, sniedzot iespēju nogaršot dažādas ārstniecisko augu tējas, uzzināt ko vairāk par latviešu tautas medicīnu un Gaujas ekonomisko un rekreatīvo potenciālu. Palīgēkā – 1913.gadā celtajā Šveices tipa koka šķūnī – tiks ierīkota vasaras sezonas atklātā krātuve un interesentiem būs iespēja iepazīties ar dažādiem amatnieku darinājumiem un etnogrāfiskiem materiāliem.
Vīlistere stāsta, ka ierosinājums izveidot laivu piestātni nācis tieši no norvēģu kolēģu puses. “Projekta mērķis bija atkal ienest dzīvību vecpilsētā tieši tāpat, kā tas bija 18.gadsimta beigās, un ar laivu piestātnes palīdzību šo dzīvību un kustību mēs varam radīt. Piestātnes izmantošanai paredzētas vairākas funkcijas. Pirmkārt, tā nodrošinās ūdenstūristiem iespēju izkāpt un viesoties vecpilsētā un Valmierā. Piekļuve Gaujas krastam tiks nodrošināta arī vieglajām automašīnām ar piekabi vai kravas ratiņiem (laivu pārvadāšanai), kā arī tagad pie upes būs iespēja piekļūt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ģimenēm ar bērnu ratiņiem, ērti varēs piebraukt ar velosipēdu.”
Arī Randsfjorda muzeju apvienības (Norvēģija) projektu vadītājs Alaistars Brauns, daloties pieredzē par vecpilsētu attīstības projektiem Skotijā un Norvēģijā, uzsvēra, ka, domājot par pilsētas attīstību, maksimāli jāizmanto pieejamie resursi. “Valmiera savā ziņā ir unikāla pilsēta, kur atpūta pie dabas iespējama pilsētas centrā, nedodoties tālu prom. Katrai vietai ir sava identitāte, tāpēc svarīgi nezaudēt to un attīstīt konkrētajai vietai raksturīgo – jums tā ir Gauja. Upes tuvums un laivu piestātne sniedz lieliskas iespējas veicināt ūdens tūrismu, un tas ir jāizmanto. Svarīgi arī atcerēties, ka pilsētai jābūt pievilcīgai un interesantai pirmkārt pašiem pilsētas iedzīvotājiem, un tad tā būs saistoša arī tūristiem,” atzina Brauns.
Plānots, ka drīzumā varēs sākt vēsturiskā ārstniecības un garšaugu dārza ierīkošanu. “Dārzs tiek plānots tā, lai augi priecētu valmieriešus un pilsētas viesus regulāri, pakāpeniski viens otru nomainot savā ziedēšanas laikā. Kopumā tajā būs vismaz 150 augu sugu taksoni, lai apmeklētājiem būtu iespēja vienkopus redzēt to, ko spēj piedāvāt Latvijas daba. Tajā būs apskatāmi ne tikai ierastie augi un garšaugi, bet arī retākas sugas, kas ikdienā nav tik plaši sastopamas. Dārzs būs sadalīts 12 kvadrātos, un katrs no tiem būs četrus kvadrātmetrus liels. Katrā kvadrātā augi tiks sadalīti vienkopus pēc to nozīmes – pretiekaisuma līdzekļi, pretsāpju un nomierinošie, vielmaiņu regulējošie, sirds un asinsvadu slimībām paredzētie, kā arī daudzi citi. Dažādi ārstniecības augi un garšaugi tiks izkārtoti arī pārējā teritorijā, kas ir ļoti pateicīga arī mitrumu mīlošiem augiem. Ārstnieciskie augi un garšaugi tiek atlasīti, konsultējoties ar farmakoloģi profesori Viju Eniņu,” stāsta dārza projektētāja Vineta Radziņa.
Tiks izveidota arī zinātniskā rokasgrāmata-informatīvais materiāls par ārstniecības augiem, kas būs ērti izmantojams ne tikai muzeja darbiniekiem, bet arī apmeklētājiem. Dārza teritorijā ar laiku iecerēts izveidot arī kafejnīcu, kurā pēc ekskursijas dārza apmeklētājiem būtu iespēja nobaudīt zāļu tēju no turpat augošajām dabas veltēm, kā arī iecerēts ierīkot ūdens pumpi, ar kura palīdzību vasaras karstumā veldzēt slāpes.
Projekta “Vecpilsētas ainava pie Gaujas – Valmieras vēsturiskā centra revitalizācija” kopējais finansējums ir 694 918 lati, no kuriem 85% ir Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums, bet 15% – Valmieras pašvaldības līdzfinansējums.
LETA
Komentāri