Nākamais būs pirmais gads pēdējo trīs gadu laikā, kad darbaspēka nodokļu izmaiņu ietekmē uzlabosies iedzīvotāju finansiālā situācija, raksta laikraksts “Diena”.
Laikraksts, modelējot trīs dažādu ģimeņu situāciju, aplēsis, ka pozitīvāko ietekmi uz ģimenes budžetu nākamgad var sagaidīt ģimenes, kurās ir divi vecāki ar vidējiem ienākumiem un divi bērni, no kuriem viens ir pirmsskolas vecumā. Šādas ģimenes ienākumi pamatā augs uz bērnu pabalstu rēķina. Ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas, ģimenē, kur abi vecāki saņem vidējo algu un audzina divus bērnus, atalgojums uz rokas varētu palielināties par 100 latiem.
Mazāka pozitīva ietekme nākamgad gaidāma divu turīgu vecāku ar vienu skolas vecuma bērnu ģimenēs, bet pavisam niecīga – ģimenēs, kurās vientuļā māte ar vidējiem ienākumiem audzina vienu skolas vecuma bērnu.
Nākamgad plānotas divas galvenās izmaiņas attiecībā uz darbaspēka nodokļiem – no 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana no 25% uz 24% un no 1.jūlija nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām IIN aprēķināšanai tiks paaugstināts no 70 uz 80 latiem. Neapliekamā minimuma apmērs nākamgad saglabāsies 45 latu apmērā.
Valdība gan ir devusi Finanšu ministrijai (FM) uzdevumu – gatavojot 2014.gada valsts budžeta projektu, primāri strādāt pie neapliekamā minimuma celšanas. Līdztekus nākamajā gadā arī iecerēts lielāks atbalsts ģimenēm, piemēram, no pašreizējiem 30 latiem uz 100 latiem paredzēts paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru bērniem vecumā no gada līdz pusotram.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) izvirzījusi četrus galvenos uzdevumus: nepalielināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt legālās algas lielumu, nepadarot legalizāciju dārgu un neizdevīgu uzņēmējam, mazināt ēnu ekonomiku un atstāt vairāk naudas uz rokas mājsaimniecībām nevienlīdzības mazināšanai. Lai makā paliktu vairāk naudas, ministres priekšlikums ir virzīties uz progresivitātes ieviešanu, bet ne ar likmes diferenci, bet gan ar neapliekamā minimuma diferenci zemāko algu kategorijām. Labklājības ministrija šo ieceri patlaban apspriež kopā ar FM.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) konceptuāli atbalsta šo priekšlikumu, taču patlaban vēl esot pāragri runāt par konkrētiem sliekšņiem un apmēriem. Finanšu ministrs iepriekš esot izteicis, pēc Viņķeles domām, arī “ļoti radikālu piedāvājumu”: iespējams, pēc noteikta ienākumu līmeņa neapliekamo minimumu vispār nepiemērot, taču Viņķele no tā šobrīd atturētos. Neapšaubāmi darbaspēka nodokļi esot jāmazina un slogs jāpārliek uz patēriņu, paturot prātā, ka lielākus nodokļus var likt turīgāko cilvēku patēriņam – luksusa priekšmetiem un īpašumiem.
LETA
Komentāri