Veselavas muižas kungu mājā turpinās restaurācijas darbi. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā patlaban izvērtēšanā ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusa piešķiršana kungu mājai. Tiek arī vērtēts, vai statusu piešķirt muižas apbūvei.
“Veselavas muižā jau gadiem restaurācija tiek veikta atbilstoši prasībām, kādas ir aizsargājamiem pieminekļiem. Veikta nopietna izpēte, tad izstrādāta metodika, kā to darīt, un soli pa solim notiek darbi,” saka Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas
inspektore Dace Ķibilda un uzteic Veselavas muižas atjaunošanu.
Patlaban SIA “Cēsu restaurators” meistari atjauno griestus lielajā zālē un apglezno sienas vizīšu istabā. Šajā nelielajā telpā meistars Endijs Baltzaķis jau mēnesi krāso sienas. Tās izskatās kā svītrainas tapetes. “Ir jau kas līdzīgs darīts. Nav sarežģīti,” bilst meistars. Būvstrādnieks Sergejs Kapusta atzīst, ka visiem, kuri strādā kungu mājā, ir pieredze, ar darbiem, lai arī cik tie neierasti, tiek galā.
“Lielajai zālei jābūt visgreznākajai,” saka Veselavas tautas nama, kas atrodas šajā ēkā, vadītāja Emerita Gruzde un, rādot projektu, izsaka pārliecību, ka tā arī būs. Lielajā zālē, protams, arī turpmāk būs skatuve. Pašu zāli, ja vajadzēs, ar žalūzijām varēs sadalīt divās daļās.
Veselavas muižas gide Rudīte Ignatjeva pastāsta, ka kādreiz arī lielajā zālē bijis parkets. “Man sieviete ļoti cienījamos gados stāstīja, ka atceras – kad bijusi maza meitene, pagasta puiši plēsuši nost parketu. Tas salikts kastēs un kaut kur aizvests. Ēkai jumts tecējis, tādēļ parkets vietām bijis nelīdzens, tāpēc tā darījuši.
Tobrīd tika atrasts vienkāršākais risinājums. Varbūt, ka tepat kaut kur kādā ēkā mūsu kungu mājas parkets stāv,” domās dalās Rudīte. Bet gan jau arī lielajā zālē būs parkets.
Jau pirms vairākiem gadiem, kad tika restaurēts kamīns vizīšu zālē, zem dēļu grīdas tika atklāts vecais parkets. Tagad dēļi noņemti, atklātais pārsteidzis ikvienu. “Tādu tiešām neesmu redzējis,” atzīst Sergejs Kapusta, bet Emerita Gruzde pastāsta, ka parketu kā unikālu novērtējuši vairāki speciālisti. Skaidrs, ka otra tāda Latvijā nav.
“Lai gan muiža 1841.gadā izdega, pēc tam tika atjaunota, tajā daudz kas saglabājies no pirmsākumiem. Tāpēc arī tā pelnījusi valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu,” atgādina inspektore Dace Ķibilda.
Par to, ka vecais parkets ir nenovērtējams, neviens nešaubās. Veselaviešiem vērtējums, ka tas ir restaurējams, ir vēl viens iemesls ar pietāti un, ievērojot
vēsturisku precizitāti, darīt iesākto, lai kungu māja atgūtu kādreizējo greznību.
“Patlaban naudas pietiek, lai sakārtotu lielās zāles griestus, pabeigtu vizīšu istabas sienu krāsošanu. Vecais parkets ir atsegts, uz pasākumiem to pārklājam, lai nebojātu. Top tāme, kad zināsim, cik maksās restaurācija, varēs meklēt naudu,” stāsta Emerita. Viņa ir arī Veselavas kultūras un vēstures biedrības locekle. Biedrība dažādos projektos vairākkārt dabūjusi finansējumu kungu mājas atjaunošanai.
Vasarā, protams, viesu uzmanību piesaista pati muiža, ne tikai kungu māja. Savulaik Latvijā pazīstamā ainavu arhitekte Ilze Māra Janelis, grāmatas “Latvijas muižu dārzi un parki” autore, izstrādāja kungu mājas apkārtnes (vēsturiskā apbūves centra) labiekārtojuma projektu, ievērojot pieejamo informāciju par šīs teritorijas iekārtojumu 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā. Gan jau, pa solītim vien, arī apkārtne tiks iekārtota, kā muižai piederas.
“Muiža ir vērtība, kas jāsaglabā un jāatstāj nākamajām paaudzēm,” saka Emerita Gruzde.
Sarmīte Feldmane
Komentāri