Gada pēdējos mēnešos, meža nozares speciālistu aicināti, mežu īpašnieki pievēršas mežsaimnieciskajām darbībām. Informējot par jaunajām meža atjaunošanas noteikumu prasībām, Amatas mežniecības mežzinis Māris Sestulis skaidro, ka izcirtumu atjaunošana joprojām ir problēma.
„Nedaudz mainījušās normatīvo aktu prasības, kas nosaka meža atjaunošanas termiņus. Atviegloti arī kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai jaunaudzi var atzīt par atjaunotu mežu. Svarīgi norādīt, ka desmit gadus vecām skuju koku un piecus gadus vecām lapu koku audzēm, kas atzītas par atjaunotām, jābūt izkoptām pēc koptas mežaudzes kritērijiem,” stāsta M.Sestulis.
Mežzinis norāda – lai gan atjaunošana kļuvusi vienkāršāka, ir gana daudz saimnieku, kuri uz kopšanas darbiem ir skubināmi. Tiesa, netrūkst arī labo piemēru, kad ar meža saimnieku godprātību un attieksmi pret izcirtumu atjaunošanu var tikai lepoties.
„Lielāks prieks nevar būt, kad redzu tādu īpašumu kā Gatim Ziediņam. Viņš saprot, ka mežs jāatjauno un jākopj. Ja redzam, ka īpašnieks mežā saimnieko gudri un nocirstās platības sakopj, tas ir mūsu darba lielākais lepnums,” atzinīgi saka M. Sestulis, vedot „Druvu” uz G.Ziediņam piederošo meža īpašumu Līgatnes pagastā.
Pats saimnieks stāsta, ka viņam pieder vairāki simti hektāru meža, tostarp ap 50 hektāriem jaunaudzes. „Pēc izglītības esmu mežsaimnieks,
strādāju par meža taksatoru. Pret meža atjaunošanu izturos nopietni. Man ir jādomā par četru bērnu nākotni. Nezinu, vai viņi kādreiz interesēsies par mežu, bet man tas ir mīļš un nevaru noskatīties, kā tas aizaug,” skaidro G.Ziediņš. Lepojoties viņš rāda
skujkoku audzi, kas pērn saņēmusi atbalstu no Eiropas programmas jaunaudžu kopšanai. Arī šogad platība kopta, jo bijis žēl, ka eglītes pazūd avenājos. „Rezultāts ir redzams. Novērtējot pēdējā gada pieaugumu, redzu, ka rīkojos pareizi. Ja mežu kopj, tad kociņiem
pieaugums ir ievērojami lielāks. Es neturos pie teorijas, kad vajadzētu atēnot jaunaudzes, kopju tās pēc vajadzības,” pieredzē dalās G.Ziediņš.
M.Sestulis informē, ka ik gadu mežniecības pārraudzības teritorijā kailcirtēs tiek nocirsti ap 800 hektāri meža un gandrīz tikpat tiek arī apmežots. „Reizēm gan ir vajadzīga uzstājība un liela meža īpašnieku skubināšana, jo daudzi neņem vērā to, ka jādomā arī par nākotni – koksnes resursi pārstrādei ir vajadzīgi gan tagad, gan būs nepieciešami arī nākotnē. Mežu cērtot, nauda nāk kabatā, bet atjaunojot saimniekam no tās jāšķiras, ne visi to grib darīt. Tomēr galā tiekam. Pērn atjaunoti tika 770 hektāri, tātad kopumā nocirstās platības tiek atjaunotas,” stāsta Amatas mežniecības mežzinis.
Pēdējā laika tendence ir mežu atjaunošana dabiskā veidā, norāda M.Sestulis: „Agrāk īpašniekus mudinājām uz izcirtumu mākslīgo atjaunošanu, bet ļoti laba ir arī dabiskā. Tikai vairāk jāpiestrādā pie kopšanas. Valsts mežos un lielajās platībās gan cirsmas tiek ar stādīšanu atjaunotas.”
Jaunaudžu kopšanai mežu īpašnieki lietderīgi izmanto Eiropas naudu. „Tā ir laba iespēja – par izkopto meža platību dabūt kādu naudu atpakaļ. Lai gan jāsaka, ka Eiropas atbalstam papīru birokrātija ir liela, daudzi mūspusē iespēju izmanto. Pieteikuma process varēja būt vienkāršāks – tas arī mudinātu meža īpašniekus būt aktīvākiem uz mežsaimniecisko darbību. Vienkāršais lauku cilvēks bez mežsaimnieciskās saprašanas nemaz nevar tikt ar projekta pieteikumu galā,” sūrojas M.Sestulis.
Eiropas atbalstu izmanto arī G.Ziediņš. Šogad uz Lauku atbalsta dienesta programmu „Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” viņš pieteicis aptuveni 18 hektārus jaunaudzes.
Amatas mežniecības vecākais referents Druvis Melderis informē: „Šoruden mūsu mežniecībā cilvēki diezgan cītīgi sniedz projektus – ir saņemti aptuveni 134 iesniegumi par jaunaudžu kopšanu, kuru kopējā platība
ir
pāri
par
500
hektāriem,” skaidro D.Melderis.
„Ja nekādi mežu īpašniekus nevar pamudināt izkopt platības, tad galējais līdzeklis ir administratīvā pārkāpuma protokols. Pērn bija trīs, četri šādi gadījumi. Ja no 2700 meža īpašumiem, kas ir mūsu uzraugāma šajā teritorijā, tikai pāris mežsaimnieki kaut ko neizdara, tad, manuprāt, tas nav slikti,” vērtē M. Sestulis, piebilstot, ka pašreiz raksturīga īpašumu pārpirkšana: „Lielie uzņēmumi pērk meža platības no mazajiem. Tiem ir savi mežkopji, un mums kā uzraugošajai iestādei ir viegli ar tiem strādāt. No otra puses, te iezīmējas problēma, kas mums nepatīk – vērtīgi īpašumi vairs nepaliek vietējo iedzīvotāju rokās.”
Anda Dzenža
Komentāri