Vietām uzraktas pļavas, ganības, jaunie zālāju sējumi – šoruden tādas ainas var redzēt vai katrā saimniecībā. Tur mežacūkas meklējušas maijvaboļu kāpurus. To šogad īpaši daudz un savvaļas dzīvniekiem īsta delikatese.
“Kartupeļu tīrumi un graudaugu lauki nokopti, tagad ķeras klāt zālājiem un posta pļavas,” saka Raiskuma pagasta “Grantskalnu” saimnieks Verners Blaus un ved rādīt ganības. Tās izskatās kā tikko kultivētas. Vien vietām zaļa zālīte.
“Apkārt meži, mežacūku daudz. Tās vairs ne no kā nebaidās. Suņi skrien, rej un paši mūk,” par nelūgtajām viešņām pļavās stāsta Verners Blaus un piebilst, ka ne jau tikai zālājus mežacūkas uzrok. Pirms pāris gadiem pie mājas bijis zirņu lauks. Vienā naktī pusi norakušas, saimnieks cerējis, ka nākamajā suņi aizbaidīs, bet no rīta lauks bijis melns.
“Grantskalnu” saimniekam nav noslēgts līgums ar medniekiem, ka viņi drīkst medīt Vernera Blaua īpašumā. Kā pats uzskata, līdz šim nav iznācis to izdarīt. “Bet ko tas dos? Mežacūku tik daudz, bet medniekiem limiti mazi, tāpat laukus izpostīs. Pirms gadiem man līgums bija, vai tāpēc cūkas nenāca mājā?” domās dalās zemnieks.
Cēsu virsmežziņa vietnieks Jānis Ročāns nepiekrīt Vernera Blaua teiktajam, ka mežacūku medībām mazi limiti. “Tāda situācija, ka cūkas posta laukus un mednieki nedrīkst šaut, jo limiti beigušies, nevar būt. Ja visas atļaujas izmantotas, bet nodarīti postījumi, īpašnieks, mednieki, piedaloties meža dienesta speciālistam, apseko vietu un sastāda aktu. Tiek izsniegta medību atļauja,” informē Jānis Ročāns un piebilst, ka valsts dara visu, lai meža dzīvnieku postījumus varētu ierobežot. Ja sastādīts postījumu akts, mednieki drīkst medīt naktī.
Savukārt zemnieku saimniecības “Virši” saimnieks Vladimirs Uzulēns ar lepnumu saka: “Man mežacūku postījumu nav,” un piebilst: “Esmu mednieks.” Pirms gadiem arī viņa labības laukus mežacūkas norakušas, saimniekam nebijis ko kult. Vladimirs pārliecināts, ka ne jau tikai mednieki pasargās zemnieku laukus no meža dzīvniekiem. Arī pašiem kas jādara lietas labā – jāizliek
biedēkļi. Taču arī tie ne vienmēr cūkas atbaida.
“Daibes pusē “Putniņu” māju saimnieks sūdzējās, ka cūkas rok kartupeļus. Viņš bija izdarījis visu, lai tās aizbiedētu, salicis biedēkļus, ar cūku taukiem apsmērētas drēbes. Nekas nelīdzējis,” stāsta mednieks. Vakarā tikko sagatavojies gaidīt, mežmala sākusi kustēties. Ap 20 mežacūku ķēdē devušās rakt vēl palikušos tupeņus. Mednieks vienu nošāvis, vairāk vismaz tajā rudenī nenākušas.
Jānis Ročāns uzsver:” Vietās, kur notiek lauksaimnieciskā darbība, vienmēr būs lielāks mežacūku blīvums. Jo vairāk barības, jo vairāk dzīvnieku.” Medību speciālists pārmetumu iemet arī dažu medību kolektīvu dārziņā, kuri pārlieku piebaro meža dzīvniekus. Tas jādara tad, kad trūkst barības, nevis visu gadu.
“Nesen biju saimniecībā, kuras īpašnieks ar savu saimniekošanu tieši pievilina mežacūkas,” stāsta Jānis Ročāns. Saimnieks nokūlis labību, salmus atstājis vālos, bet tajos taču ir graudi. Zem salmiem zaļo jaunais āboliņš. “Saimnieks uz lauka atstāj barību un brīnās, ka mežacūkas izrok āboliņu. Ar savvaļas dzīvniekiem jāprot sadzīvot,” pārliecināts Jānis Ročāns. Viņš arī uzsver, ka ne jau mednieki pasargās zemnieku laukus, tas jādara pašiem saimniekiem. Taču arī savvaļas dzīvnieki ātri vien pierod pie atbaidītājiem un neņem tos vērā.
Ir saimnieki, kuri ar medniekiem nesadarbojas. Protams, tā ir viņu izvēle. “Taču situācijas var mainīties. Kāds īpašnieks savā teritorijā aizliedza medīt stirnas, jo šis dzīvnieks bērniem ļoti patīkot. Tas tika ierakstīts līgumā. Viņa īpašumā stirnas jutās drošībā un labprāt uzturējās. Tad saimnieks iestādīja priedītes, un stirnas tās nopostīja,” gadījumu no dzīves stāsta Jānis Ročāns un piebilst, ka abas puses būs ieguvējas tad, ja sadarbosies. Ir zemnieki, kuri jau rudenī informē medniekus, ko kurā tīrumā sēs. Mednieki laikus var plānot, kur uzlikt torni.
“Kāds tur brīnums, ka “Grantskalnu” apkārtnē dzīvo daudz mežacūku un lauki uzrakti. Tās jūtas droši, ko ēst arī ir,” stāsta Vladimirs Uzulēns un uzsver, ka Gaujas Nacionālajā parkā medniekiem jo stingri jāievēro, kad un kādas medības drīkst rīkot. Tam piekrīt Jānis Ročāns, uzsverot, ka šajā teritorijā medībām ir ierobežojumi, dažādas zonas.
“Gaujas Nacionālajā parkā daudzo aizliegumu dēļ ar lauksaimniecību nodarboties grūti. Rokas nolaižas,” saka Verners Blaus.
Komentāri