Kā
par teju it visu, arī par brūklenēm dzirdēts, ka to šovasar tik daudz, ka mežā jāskatās, kur kāju likt, un tāpat arī – brūkleņu nemaz tik daudz nav, tāpat kā citus gadus.
“Katram ogotājam savas vietas, katrs stāsta par tām,” skaidro kādā degvielas uzpildes stacijā satiktais Jānis Liepiņš, kurš garāmbraucējiem piedāvā brūklenes par latu litrā. Viņš atzīst, ka šoruden ir vērts iet mežā, ogas ātri pilda spaini. “Stundā pielasīju spaini. Nuja, ar kombainu. Bet pēc tam ogas jāpārlasa, ar lapām jau tirgot nenesīšu,” nedaudz ogotāja ikdienu atklāj Jānis un uzsver, ka rītos, kad nokrīt rasa, mežā ogotāju ir ļoti daudz, kad viņi pēcpusdienā dodas mājās, tad ierodas citi, kuri ogo līdz vēlam vakaram. “Ogo gan jauni, gan veci. Pirms skolas sākuma bija daudz skolēnu,” pastāsta Jānis.
Ogotāji mežā salasīto gan tirgo paši, gan pārdod uzpircējiem, gan, protams, gatavo ziemas krājumus. “Tagad tirgotāju mazāk, augusta beigās bija vairāki skolēni, kuri paši lasīja un tirgoja,” stāsta cēsnieks Modris Leimanis un uzsver, ka katrai precei ir savs pircējs, tāpat arī ogām. “Nekad nevari zināt, vai būs pircēji vai ne,” viņš bilst. Modris brūklenes lasa pie Cēsīm. “Kā kurā vietā – citur ogu pavisam maz, citur vairāk. Pirmie mežus pārstaigā kombainieri, mums tiek tas, kas palicis pāri. Dažviet brūklenāji izskatās pliki kā Gaujas kārkli,” domās dalās cēsnieks. Viņam ogošana ir iespēja ne tikai kādu latu nopelnīt, bet arī veselībai tik vajadzīgās kustības.
“Nedaudz savāru ar āboliem, bet pārsvarā visas ogas mazos trauciņos sasaldēju. Ziemā sēžu pie televizora, paņemu mazo trauciņu un atceros, kā vasarā staigāju pa mežu,” saka Modris Leimanis.
Cēsniece Marija Puncule ogās braukusi uz Veselavas pusi. Tur brūkleņu esot daudz.
“Kad kāds paņem līdzi, tad tieku uz tālākiem mežiem. Parasti jau eju tepat pie Cēsīm,” pastāsta Marija. Kā aizgājusi pensijā, ik vasaru, cik vien spēka, dodoties uz mežu. Mellenes pārdevusi arī uzpircējiem, brūklenes gan ne, tirgo pati, jo par ogām pārāk maz maksā, šovasar labi pārdots, ja par kilogramu brūkleņu nopelni puslatu.
“Konkurence liela.
Ir dienas, kad var spaini iztirgot, ir tādas, kad trīs litrus nepārdodu. Nedēļu nogalēs vairāk tirgotāju un arī pircēju,” saka Marija.
Vakar rīta pusē Cēsu jaunajā tirgū brūklenes piedāvāja seši tirgotāji, vecajā tirgū viens. Cilvēku, arī brūkleņu pircēju, bija maz. Ilze Tooma atbraukusi no Lenčiem Raiskuma pagastā.
“Latviešiem vienmēr rudenī pagrabs bijis pilns,” viņa uzsver. Ilze ziemai brūklenes vāra ar āboliem, bet visgardākās tās esot tāpat savārītas un pasniegtas pie putraimu desas.
Vēl silos brūkleņu laiks. Lēni sārtojas dzērvenes. Rudens liek domāt par ziemu.
Sarmīte Feldmane
Komentāri