Vakar valdība pieņēma “Meža atjaunošanas noteikumus”, kas paredz, ka meža atjaunošanas un atjaunoto mežaudžu (jaunaudžu) kopšanas pārbaudes Valsts meža dienests (VMD) veiks izlases veidā.
Tā tiks samazināts administratīvais slogs VMD darbiniekiem un meža īpašniekiem uzlikta lielāka atbildība par izpildīto darbu un iesniedzamās informācijas kvalitāti.
Noteikumos mainīts meža atjaunošanas termiņš atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem. Damaksnī noteikts mežu atjaunot ne vēlāk kā piecus gadus pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja to dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu.
Tas meža īpašniekam ļauj izvērtēt meža augšanas gaitu konkrētajā platībā un pieņemt mežsaimnieciski pamatotu lēmumu par meža atjaunošanas veidu un paņēmienu šajā meža augšanas apstākļu tipā. Dumbrājā un liekņā mežs jāatjauno ne vēlāk kā desmit gadu laikā. Tā kā šajos meža augšanas apstākļu tipos mežs atjaunojas dabiski un meža augšanas gaita dažās platībās ir atšķirīga, desmit gadu laika posmā var izvērtēt meža atjaunošanos maksimāli visās atjaunojamās platībās un pieņemt lēmumu par turpmāko mežaudzes kopšanu.
Noteikumos noteikti meža augšanas apstākļu tipi, kuros mežaudzi atzīst par atjaunotu, ja tajos atjaunošanās notikusi ar priedi. Pārējos meža augšanas apstākļu tipos atjaunotajai mežaudzei ir pieļaujams jebkurš koku sugu sastāvs, un tas meža īpašniekam dod iespēju izvēlēties saimnieciski un mežsaimnieciski pamatotu meža audzēšanas mērķi konkrētajā platībā.
Ja mežaudzes valdošās koku sugas koku augstums atjaunotajā platībā nepārsniedz divus metrus, normatīvajā aktā mežaudzes atzīšanai par atjaunotu nav noteikta obligātā mežaudzes kopšanas prasība. Tas meža īpašniekiem ļauj izvēlēties optimālu mežaudzes kopšanas laiku, lai perspektīvā izaudzētu produktīvu un kvalitatīvu mežaudzi.
Normatīvais akts nosaka, ka atjaunotajai mežaudzei jāatbilst koptas mežaudzes kritērijiem ne vēlāk kā desmitajā gadā pēc mežaudzes atzīšanas par atjaunotu, ja mežaudzes valdošās koku sugas koki ir skuju koki, un ne vēlāk kā piektajā gadā pēc mežaudzes atzīšanas par atjaunotu, ja mežaudzes valdošās koku sugas koki ir lapu koki. Šāda prasība uzliek meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam kopt atjaunoto mežaudzi noteiktā laikā pēc tās atjaunošanas, vienlaikus dodot iespēju izvēlēties optimālu mežaudzes kopšanas laiku konkrētajā platībā, lai veidotu augstražīgas, bioloģiski noturīgas mežaudzes un palielinātu iegūstamo kokmateriālu preces vērtību.
Noteikumos ietverta norma par to, ka izņēmuma gadījumos, ja pēc mežaudzes atjaunošanas vai atjaunotās mežaudzes kopšanas iespējami abiotisku vai biotisku faktoru izraisīti mežaudzes bojājumi, var tikt mainīti noteikumos noteiktie kritēriji. Šāda norma dod iespēju izvērtēt konkrēto mežaudzi un izņēmuma gadījumos sagatavot atšķirīgus, ar VMD saskaņotus meža atjaunošanas un kopšanas nosacījumus.
Meža nozares speciālisti secinājuši, ka, nenosakot atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas izpildes beigu termiņu, kā tas ir pašreiz spēkā esošajos noteikumos, meža īpašnieki šai prasībai nepievērš pietiekamu uzmanību, turklāt VMD praktiski nevar administrēt noteikumos noteikto mežaudžu kopšanas kritēriju izpildi.
VMD 2008.gada publiskais pārskats liecina, ka pēdējos gados izpildītais jaunaudžu kopšanas apjoms valstī samazinās – 2005.gadā jaunaudzes koptas 34 700 hektāru (ha), 2006.gadā – 33 600 ha, 2007.gadā – 31 500 ha un 2008.gadā – 30 400. ha platībā. Tā kā jaunaudžu kopšanas mērķis ir palielināt meža ražību, veidot bioloģiski noturīgas mežaudzes un uzlabot iegūstamo kokmateriālu preces vērtību, situāciju valstī nevar uzskatīt par apmierinošu, uzskata VMD.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri