Latvijas iespējamais “meteorīts” izpelnījies plašu rezonansi pasaules medijos, novēršot starptautisko mediju uzmanību no mūsu valsts ekonomiskajām nedienām.
Par Latvijas “meteorītu” ziņo gan tuvo kaimiņvalstu, gan tālu aizokeāna valstu mediji, norādot, ka “mazā Latvijas pilsēta Mazsalaca vienas nakts laikā kļuvusi par sensacionāli slavenu”.
Dažos izdevumos kā krātera rašanās vaininieks minēts iespējams kosmosa satelīta fragments, bet dažkārt piesaukti pat nezināmi lidojoši objekti (NLO).
Pēc ārvalstu ekspertu novērtējuma, lai triecienā rastos deviņus metrus plata un trīs metrus dziļa bedre, meteorītam jābūt vismaz viena metra diametrā.
Taču tik liela meteorīta ietriekšanās Zemes virsmā būtu ārkārtīgi neparasts gadījums.
Mūsu planēta pastāvīgi tiek bombardēta ar objektiem no kosmosa, taču lielākā daļa no tiem sadeg atmosfērā un nekad nenonāk līdz Zemes virsmai, aģentūrai AP skaidroja Zviedrijas Kosmosa pētījumu institūta meteorītu eksperte Asta Pelinena-Vanberga.
Vairums ārvalstu mediju aptaujāto ekspertu izvairās sniegt konkrētu novērtējumu iespējamajam Latvijas meteorītam, norādot, ka pašlaik pieejamā informācija ir mazliet neskaidra.
Kā ziņots, Latvijas Universitātes (LU) ģeoloģijas doktorants Andris Karpovičs atzinis, ka tā dēvētā meteorīta radīto bedri Mazsalacas novadā, visticamāk, ir izrakuši cilvēki, izmantojot lāpstas. “Vienkārši izrakta bedrīte, iebērta substance,” sacīja Karpovičs, norādot, ka augsto temperatūru radījis alumīnija un dzelzs sajaukums, kuram iespējama arī sēra klātbūtne.
Ģeologs: Mazsalacas “meteorīts” patiesībā ir cilvēku roku darbs
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ģeologs Dainis Ozols secinājis, ka Mazsalacā it kā nokritušais meteorīts ir tikai ķīmisku savienojumu izdedži, bet platā bedre izrakta cilvēku rokām.
Kā aģentūrai LETA sacīja Ozols, kurš šorīt plkst.9 ieradies notikuma vietā, 10-12 metru platā bedre acīmredzami ir izrakta ar cilvēku rokām un tajā sadedzināts salpetris ar sēru.
Viņš pieņem, ka, visticamāk, kāds izdomājis pajokot, bedrē sadedzinot savienojumus, nofilmējot un izplatot tālāk informāciju par nokritušu meteorītu. Pati bedre, pēc Ozola domām, gan nav rakta šādam nolūkam, jo tas prasītu pārāk lielu darbu, turklāt tad dedzinātājs būtu vairāk centies imitēt meteorīta radīto sprādzienu.
Ģeologs pagaidām izdedžu paraugus nav paņēmis, jo šobrīd devies divu dienu pārgājienā ar skolēniem, tomēr pieļauj, ka varētu to darīt, lai precīzāk izpētītu, kas tieši bedrē sadedzināts. “Būtu interesanti papētīt,” piebilst Ozols.
Jau ziņots, ka bažas par Mazsalacā esošā objekta izcelsmi ir arī Latvijas Universitātes Astronomijas institūta speciālistam Ilgonim Vilkam, kurš ir izbrīnīts, ka meteorīta radītajā krāterī deg uguns, jo parasti pēc sadursmes ar zemi parasti notiekot sprādziens un meteorīta šķembas tiekot izkaisītas apkārtnē.
Šobrīd uz Mazsalacu devusies zinātnieku grupa divu ģeologu un divu astronomu sastāvā.
Vakar Mazsalacas novadā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni 20 metrus platu krāteri, aģentūrai LETA apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses sekretāre Inga Vetere.
Meteorīts nokritis netālu no mājām “Kundrati”, taču notikumā cietušo nav.
Kā sacīja Vetere, šodien ap plkst.17.30 VUGD saņēmuši izsaukumu no Mazsalacas novada, kur kādā pļavā redzēta uguns.
Ierodoties notikuma vietā, dienesta darbinieki konstatējuši arī 20 metrus platu un piecus metrus dziļu bedri.
Patlaban notikuma vietā strādā VUGD darbinieki un Valsts policija, kas norobežojusi notikuma vietu.
Mazsalacā plāno ierasties arī Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, lai izpētītu notikuma vietu un veiktu radiācijas mērījumus.
Šorīt Latvijas radio 1 ziņo, ka paaugstināts radiācijas līmenis nav konstatēts, iedzīvotājiem briesmas nedraud.Pašā bedres dibenā radioaktīvais fons ir nedaudz virs normas, bet tas nekādā gadījumā nav bīstams,” notikuma vietā – Mazsalacas novadā pie Kundrātu mājām – ap plkst.2 naktī nra.lv stāstīja VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš.
Svētdien ap pusnakti meteorīta izrauto bedri izpētīja Nacionālo Bruņoto spēku speciālisti, siņo, Neatkarīgā Rīta Avīze, tomēr bedres vidū esošais melnais caurums vēl netika izmeklēts, un darbi turpināsies šodien. Naktī meteorīta bedrē nebiaj izdevies atrast
atlūzas vai meteorīta gabalus. „Melnais plankums un sakusušās smiltis liecina, ka tur ir bijusi augsta temperatūra. Atradām dzeltenīgas metāliskas nogulsnes, bet nav zināms, vai tās ir atstājis meteorīts,” stāstījais J. Skrastiņš. Vēl vairākas stundas meteorīta bedrei apkārt vēdīja spēcīga sēra smaka, kuras izcelsme arī pagaidām nav izskaidrota.
Speciālisti spriež, ka meteorīts pļavā ir triecies „stāvus” – perpendikulāri zemei. Izsistā bedre esot 14 metrus dziļa, ziņoja šorīt Latvijas radio 1 un tās radiuss apmēram 20 metri. Apkārt nav ne izārdītu koku, ne citu postījumu, jo meteorīts zemi sasniedzis klajā laukā. VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris J. Skrastiņš NRA atzinis, ka viņa dienesta laikā nekas tāds Latvijā nav pieredzēts, un šis gadījums ir unikāls ne tikai Latvijas mērogā. „Par to liecina kaut vai fakts, ka mani jau meklēja žurnālisti no Krievijas un citām valstīm, kuriem ļoti interesē šis dabas fenomens.
Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Zemes dzīļu daļas vadītājs Uldis Nulle, kurš svētdienas naktī bija ieradies apskatīt meteorīta bedri, atzina, ka šādi gadījumi Latvijā praktiski nav zināmi. U. Nulle spriež, ka meteorīts, sasniedzot zemes virsmu, nav bijis īpaši liels – tas, iespējams, bijis paprāva ābola lielumā.
Sagatavojusi Andra Gaņģe
Komentāri