Jāņmuižnieks Marts Māsēns jau gadu darbojas paša izveidotajā konservu cehā. Viņš atzīst, ka medījuma gaļas konservi ir pieprasīti.
Marts stāsta, ka gada laikā paplašinājis cehu, kā arī ražošanas apjomus. Medījuma gaļas konservi pieprasīti zaļajos tirdziņos Straupē un Rīgā.
„To, ka interese par šo lietu ir, jutu jau sākumā. Daudzi mednieki veda medījumus un vēlējās, lai tos sagatavo konservos, un jāsaka, ka man ir izdevies saglabāt sākotnējo klientu loku. Ir uzlabojusies arī kvalitāte. Jāteic, ka pirms gada sāku ar pašu minimumu, tagad iegādātas jaudīgākas iekārtas, konservu pagatavošanas darbs ir maksimāli atvieglots, varu to paveikt
daudz ātrāk un kvalitatīvāk,” stāsta Marts un rāda jaunās iekārtas- saldētavu, gaļas maļamo un konservu pagatavošanas katlu.
Viņš norāda, ka konservus gatavojis gan no meža cūkas, gan aļņa, briežu un pat bebra un āpša gaļas. Katram medniekam ir iespēja izvēlēties, kādu konservu vēlēsies. Taču Marts atzīst, ka vislabākie konservi sanāk no aļņa gaļas, nav smādējami arī meža cūkas gaļas konservi, taču brieža gaļas konservu garša atkarīga no tā, kurā laikā briedis medīts. „Ja tas būs nomedīts riesta laikā, tad gaļai būs nedaudz specifiska smarža. Nesen gatavoju brieža gaļas konservus, dzīvnieks bija medīts janvāra beigās, konservi sanāca ļoti labi,” saka Marts. Viņš atklāj, ja sākumā daudz eksperimentēja ar dažādām piedevām, tad jau iezstrādātas labākās konservu pagatavošanas receptes.
„Lieku gaļai klāt arī dažādas piedevas, sākot no ķimenēm, pipariem, sīpoliem, ķiplokiem, beidzot ar griķiem, zirņiem un pupiņām. Gatavoju konservus arī ar tomātu mērci un citām piedevām.
Izvēles iespējas ir plašas. Turklāt mednieki var būt
simts procentus pārliecināti, ka konservos sagatavota būs tieši viņu atvestā medījuma gaļa un nekas cits,” norāda Marts un teic, ka dzinējmedību sākumā, kad notiek aktīvas medības, darba netrūka. Ne tikai vietējie mednieku kolektīvi, bet arī mednieki no Limbažiem, Rīgas un Jelgavas veda pārstrādāt medījuma gaļu. Taču, kad kolektīvās medības ziemas periodā tika aizliegtas, nācās domāt, kā cehā nepārtraukt darbību.
„Patlaban iepērku cūkas un liellopa gaļu, kas audzēta bioloģiskajās saimniecībās,
un gatavoju konservus. Pieprasījums ir liels, un ne vienmēr varu saražot tik daudz, lai visiem klientiem pietiktu. Turklāt Rīgā zaļajos tirdziņos šie gaļas konservi ir īpaši pieprasīti. Pat māmiņas mazuļiem labprāt pērk meža gaļas konservus un slavē,” stāsta Marts. Viņš norāda, ka konservus gatavo arī pēc individuāla pieprasījuma.
„Tirdziņā pircējs prasa, vai konservos ir tikai šķiņķis. Saku, ka šoreiz nav, bet varu sagatavot nākamajai reizei. Citi vēlās vairāk sasmalcinātu gaļu, citi atkal lielākos gabalos. Dažs grib muguras karbonādi. To visu var izdarīt. Katram jau vēlēšanās cita, bet visiem interesē, kas tajā konservā ir iekšā,” stāsta mednieks un teic, ka jebkura dzīvnieka gaļu var pagatavot labi. Pat bebra, kas daudziem neiet pie dūšas. Nākotnē Marts ieplānojis konservos likt arī truša un vistas gaļu.
„Izdarīts jau ir daudz, taču būs vēl vairāk. Plānoju paplašināties un izveidot žāvētavu, lai gatavotu desas. Taču nevēlos taisīt tādas desas, kādas jau citviet piedāvā. Izdomāšu ko īpašu, lai varētu konkurēt ar citiem gaļas pārstrādātājiem. Varbūt tās būs vītinātās desas. Plānā ir izveidot arī atsevišķu zivju cehu, jo cilvēkiem ir arī interese par zivju konserviem,” savos nākotnes plānos dalās Marts.
Vaicāts, cik bieži pēdējā gada laikā pašam nācies aiziet uz medībām, Marts domīgi smaida.
„Tā jau ir, ka darbs cehā paņem lielāko daļu laika. Tagad bebrus var medīt, gribētos aizbraukt medībās, bet mans laiks pakārtots darbam te. Tā jau ir, lai dotos medībās, vispirms jānopelna nauda, Taču domāju, ka kādu bebru vēl līdz aprīļa beigām pagūšu nomedīt” optimistiski saka Marts.
Liene Lote Grizāne
Komentāri