Laikraksta “Druva” aptaujā “Gada cilvēks 2007” titulu “Par nenogurstošu darbu jaunas vieglatlētu paaudzes sagatavošanā” ieguva Cēsu sporta skolas ilggadējais treneris Elmārs Ozols.
Viņš atzīst, ka šis, 2008. gads, raugoties pēc sportiskajiem sasniegumiem, bijis veiksmīgs. Astoņi audzēkņi kļuvuši par Latvijas čempionāta medaļniekiem. Vienam trenerim tas esot ļoti labs rādītājs. Viņu vidū arī trīs čempioni: Edgars Kononovs – lodes grūšanā, Mārtiņš Karlsons – 800 un 1500 metru skrējienā, Rihards Parandjuks – 110 metru barjerskrējienā un trīssoļlēkšanā.
“Gads tiešām veiksmīgs, kaut nu visi pārējie būtu tādi. Konkurence ar katru gadu pieaug, Latvijas vieglatlētikā kopējais līmenis iet uz augšu. Vieglatlētika pārstāvēta visos rajonos, visās sporta skolās. Šādā konkurencē tik daudz medaļnieku ir jo īpaši nozīmīgs panākums.
Citos rajonos sporta skolās vieglatlētikā audzēkņu ir vairāk, jo tur strādā četri, pieci treneri, es esmu viens. Strādāju ar 25 audzēkņiem, lai gan gribētos vairāk. Treneris jau vienmēr vēlas, lai būtu vairāk audzēkņu ar izcilām dotībām.
Bet esmu jau pieradis strādāt viens, kādus 20 gadus jau tā raujos. Slodze, protams, ir liela, darba dienās treniņi, nedēļas nogalē – jābrauc uz sacensībām. Strādāju ar četrām vecuma grupām, jābūt kopā ar visām. Turklāt juniori sekmīgi konkurē arī pieaugušo grupā, tad jābūt arī tur. Ir ko turēt. Te vairs nevar runāt tikai par darbu, tas drīzāk ir tāds nopietns vaļasprieks,” saka E. Ozols.
Jautāts par trenera nozīmi sportista panākumos, viņš norāda, ka tas pamatā ir kopdarbs. Lai būtu labi rezultāti, audzēknim jābūt ar dotībām un trenerim ar zināšanām. Trenerim audzēkņi allaž jāuzmundrina, lai nezūd darba prieks un cīņas spars, jo konkurenti min uz papēžiem. “Sasniegumi jau nenāk viegli, tas ir smaga darba rezultāts,” piebilst treneris.
Kā nozīmīgu ieguvumu vieglatlētikai E. Ozols atzīmē atjaunotā stadiona atklāšanu pie Cēsu pilsētas ģimnāzijas: “Beidzot ir normāli treniņu apstākļi. Vecajā stadionā pēc lietus gumijas plāksnes pārvērtās slidotavā, nekādi treniņi notikt nevarēja. Jaunajā stadionā tāda problēma vairs nepastāv. Vēl tik jāpagaida, kamēr sakārtos lodes grūšanas sektoru, kas uztaisīts nepareizi, kamēr sadīgs zālājs futbola laukumā, lai varētu trenēties mešanas disciplīnās. Un tad varēs strādāt ar pilnu atdevi. Tiesa, sacensības sarīkot te nevar, jo ir tikai četri celiņi. Ja sabrauc sportisti no pieciem, sešiem rajoniem, stadions ir par mazu. Taču treniņiem tas ir labi piemērots.”
Domājot par to, kam šogad piešķirt “Gada cilvēka" titulu, E. Ozols nosauc Cēsu domes priekšsēdētāju Gintu Šķenderu. Treneris norāda, ka pašvaldība daudz darījusi pilsētas attīstībā, kaut vai minētā stadiona sakārtošanā: “Arī kopumā pilsēta attīstās, ir aktīva kultūrā, arī citās jomās. Un tas galvenokārt ir Cēsu domes un G. Šķendera nopelns.”
Komentāri