Marta pēdējā dekādē nokrišņu daudzums bijis neliels – 50% no dekādes normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Dekādes gaitā nokrišņi pārsvarā bija nelieli un īslaicīgi, lielākoties slapja sniega, dekādes aukstākajā periodā arī sniega veidā. Šajā laikā sniega sega vairāk kusa dekādes pirmajā pusē.
Rietumu un centrālajos rajonos, kur stabilas sniega segas periods jau bija beidzies, tā parādījās periodiski, bet Austrumlatvijā, kas vēl bija klāta ar sniega segu, vietām tā kļuva pat biezāka. Vislielākais dekādes vidējais sniega segas biezums joprojām ir Siguldā, Dagdā un Alūksnē – no 31 līdz 38 centimetriem. Dekādes otrajā pusē Latvijas austrumu daļā ziemas ainu pilnīgāku darīja putenis un sarma.
Vidējā gaisa temperatūra marta trešajā dekādē kopumā Latvijā atbilda normai. Marta beigas tika aizvadītas gan ar pavasarim, gan arī ziemai raksturīgiem laika apstākļiem.
Dekādes pirmā puse bija vienu līdz četrus grādus siltāka par normu. Perioda siltākajā dienā – 22.martā – dienā vietām Kurzemē gaiss sasila līdz pat plus 8, plus 10 grādiem, Kolkā līdz plus 11 grādiem. Austrumlatvijā, kur zemi vēl klāj sniega sega, siltums šajā dienā bija pieticīgāks – plus 3 līdz plus 6 grādi.
Naktis no 21.marta uz 22.martu un no 22.marta uz 23.martu bija vienīgās šai dekādē, kad termometra stabiņš nekur Latvijā nenoslīdēja zem nulles.
Marta trešajā dekādē bija silts, bet nepastāvīgs laiks. Ieplūstot vēsām gaisa masām, temperatūra pazeminājās, un 26.martā, kas bija dekādes aukstākā diena, tā jau bija četrus grādus zem normas.
Naktī no 26.marta uz 27.martu minimālā gaisa temperatūra gan Austrumlatvijā, gan Kurzemes augstienē noslīdēja līdz mīnus 10, mīnus 11 grādiem. Vēl par dažiem grādiem zemāk – līdz mīnus 14,5 grādiem – gaisa temperatūra noslīdēja naktī uz 31.martu Vidzemes augstienē. Turpretī 31.martā dienas laikā jau bija jūtams siltāks laiks, jo Latvijas centrālajos un rietumu rajonos gaiss daudzviet sasila līdz plus 6, plus 8 grādiem.
Marta pēdējās dekādes laikā piecās dienās no 11 vēja brāzmas Latvijā sasniedza vētraina vēja spēku, bet 23., 24. un 25.martā vietām arī vētras spēku. 23.martā un 24.martā visstiprākais vējš bija Latvijas austrumu daļā, Priekuļos un Madonā sasniedzot 22 līdz 23 metrus sekundē (m/s). Savukārt 25.martā visspēcīgākās vēja brāzmas bija Kurzemē, kur Ventspilī tika sasniegti 23 m/s.
LETA
Komentāri