Ziema tikko beigusies, un jāgatavojas nākamajai. Daudzas mājsaimniecības apkurei izmanto malku – aizvien lētāko kurināmo. Tās cena šogad krietni palielinājusies.
Vai malka kļūs vēl dārgāka, aplēses ir dažādas, ir speciālisti, kuri prognozē, ka jūnijā cena vēl kāps. Taču viens ir maksa, ko var prasīt uzņēmējs par kurināmo, otrs – cik spēj samaksāt pircējs.
Tirgū malka tiek piedāvāta gan krāmēta, gan berkubos, gan litros, gan arī nesazāģēta. Katrs var izvēlēties, kā izdevīgāk pirkt. Piedāvājums ir, bet ne tik liels kā pirms pāris gadiem. Uzņēmējs Kārlis, kura malkas sagatavošanas laukums atrodas Veselavā, vērtē, ka patlaban jārēķinās, ka berkubs maksā 40 līdz 50 eiro.
“Piedāvājums ir mazāks, par to liecina arī tas, ka tiek pārdotas lietotas malkas sagatavošanas iekārtas. Piecu gadu laikā tāda situācija ir pirmoreiz. Iemesls var būt, ka uzņēmējam ir problēmas ar naudu, vai arī neziņa, kā tirgus attīstīsies tālāk, un, novērtējot situāciju, izvēlas neturpināt iesākto. Līdz šim bija daudzi sezonālie malkas piedāvātāji. Kāds patīrīja mežu, cits izcirta grāvjus, vēl cits nopirka dažas kravas koku, sagatavoja malku un pārdeva. Viņiem ir savi ilggadējie klienti, reklāma nav vajadzīga. Tagad, lai nopirktu baļķu kravu, ko sagatavot malkā, vajadzīgi lieli ieguldījumi, ko ne katrs vairs var atļauties,” vērtē uzņēmējs.
Viņš pirms pāris gadiem bija iecerējis nopietni nodarboties ar malkas gatavošanu. Tika zāģēti gan paša meži, gan pirkti baļķi. Uzņēmējdarbībā tika daudz ieguldīts. “Šogad negatavoju malku lielos apjomos, kaut pieprasījums ir. Diemžēl nav, kas strādā. Nodrošinu ilggadējus klientus,” atklāj uzņēmējs.
Uzņēmējs Kristaps tikai ziemā pievērsies malkas biznesam. Kurināmais tika gatavots sev, tad arī radās doma, ka varētu piedāvāt citiem. “Ziemā reti kurš pirka, tagad pamazām sāk interesēties, bet kūtri, jo cer, ka malka kļūs lētāka,” vērtē uzņēmējs, kuram malkas laukums ir Cēsu pierobežā. Viņš piedāvā tikai alkšņa malku. Patlaban nopietnāk par malku interesējas pensionāri, īpaši tie, kuri par iegādāto kurināmo pēc tam var saņemt pašvaldības pabalstu. Kristaps pastāsta, ka krava, kas ziemā maksājusi 240 eiro, tagad maksā 490 eiro.
“Vai malkas cena palielināsies, tas atkarīgs no granulu un šķeldas ražotājiem, kā arī eksporta. Ko vien var, to sašķeldo un ved uz ostu. Malka ostā jau maksā 70 eiro par kubikmetru,” pastāsta uzņēmējs un atzīst, ka patlaban nevar pateikt, kā veiksies izraudzītajā nozarē. “Taču malka būs vajadzīga vienmēr,” viņš uzsver.
Arī citi “Druvas” uzrunātie malkas piedāvātāji atzina, ka patlaban klienti it kā nogaida, cerot, ka varbūt tomēr malka kļūs lētāka. Taču, tā kā malkas gatavotāju skaits samazinājies, jārēķinās, ka tā būs tālāk jāved. Arī transporta izdevumi vēl palielinās pirkuma cenu.
Malka kā kurināmais būs vajadzīga, lai arī cik maksātu. “Cik maksās, ar to rēķināsimies. Kā var ietaupīt? Ja divas krāsnis, kurināt vienu, saspiesties. Plītij var kurināt koksnes atgriezumus, bet tādus vispār nevar nopirkt,” pastāsta cēsniece, pensionāre Mudīte. Viņa privātmājai malku gādā rudenī, ne gaidāmajai vai nākamajai ziemai, bet vēl aiznākamajai. Tā tiek darīts gadu desmitiem.
Malkas cenas kāpumam iemesli meklējami jau pērn rudenī. Eiropā pieauga dabasgāzes cena, tas ietekmēja granulu tirgu. Decembrī granulu cena bija dubultojusies. Gada pēdējos mēnešos krietni samazinājās šķeldas imports no Baltkrievijas, kas bija līdz pat 20 procentiem no patēriņa. Aukstā ziema arī palielināja pieprasījumu pēc koksnes kurināmā. Cenu kāpums bija neizbēgams.
Malkas cena palielinās ne tikai Latvijā. Tā, piemēram, Igaunijā pērn 10 m3 saskaldītas malkas varēja iegādāties par 350 līdz 380 eiro, patlaban par šādu apjomu nākas maksāt ap 550 eiro un vairāk. Malkas piegādātāji Igaunijā jau otro gadu sūkstās par izejmateriāla trūkumu, proti, apaļkoksnes trūkst, ja ko izdodas nopirkt, tā ir dārga.
Malkas cena gadu gaitā palielinājusies. Citreiz straujāk, citreiz palēnāk. Kā vēsta 2010.gada ziņa, Latvijā malkas cena cēlusies par 50-55%, galvenokārt augošā eksporta un pieprasījuma dēļ.
Komentāri