Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Malku nākamajai ziemai nesteidz pirkt

Sarmīte Feldmane
09:25
16.05.2022
70
Malka 1

Ziema tikko beigusies, un jāgatavojas nākamajai. Daudzas mājsaimniecības apkurei izmanto malku – aizvien lētāko kurināmo. Tās cena šogad krietni palielinājusies.

Vai malka kļūs vēl dārgāka, aplēses ir dažādas, ir speciālisti, kuri prognozē, ka jūnijā cena vēl kāps. Taču viens ir maksa, ko var prasīt uzņēmējs par kurināmo, otrs – cik spēj samaksāt pircējs.
Tirgū  malka tiek piedāvāta gan krāmēta, gan berkubos, gan litros, gan arī nesazāģēta. Katrs var izvēlēties, kā izdevīgāk pirkt. Piedāvājums ir, bet ne tik liels kā pirms pāris gadiem. Uzņēmējs Kārlis, kura malkas sagatavošanas laukums atrodas Veselavā, vērtē, ka patlaban jārēķinās, ka berkubs maksā 40 līdz 50 eiro.

“Piedāvājums ir mazāks, par to liecina arī tas, ka tiek pārdotas lietotas malkas sagatavošanas iekārtas. Piecu gadu laikā tāda situācija ir pirmoreiz. Iemesls var būt, ka uzņēmējam ir problēmas ar naudu, vai arī neziņa, kā    tirgus attīstīsies tālāk, un, novērtējot situāciju, izvēlas neturpināt iesākto. Līdz šim bija daudzi sezonālie malkas piedāvātāji. Kāds patīrīja mežu, cits izcirta grāvjus, vēl cits nopirka dažas kravas koku, sagatavoja malku un pārdeva. Viņiem ir savi ilggadējie klienti, reklāma nav vajadzīga. Tagad, lai nopirktu baļķu kravu, ko sagatavot malkā, vajadzīgi lieli ieguldījumi, ko ne katrs    vairs var atļauties,” vērtē uzņēmējs.

Viņš pirms pāris gadiem bija iecerējis nopietni nodarboties ar malkas gatavošanu. Tika zāģēti gan paša meži, gan pirkti baļķi. Uzņēmējdarbībā tika daudz ieguldīts. “Šogad negatavoju malku lielos apjomos, kaut pieprasījums ir. Diemžēl nav, kas strādā. Nodrošinu ilggadējus klientus,” atklāj uzņēmējs.

Uzņēmējs Kristaps tikai ziemā pievērsies malkas biznesam. Kurināmais tika gatavots sev, tad arī radās doma, ka varētu    piedāvāt citiem. “Ziemā reti kurš pirka, tagad pamazām sāk interesēties, bet kūtri, jo cer, ka malka kļūs lētāka,” vērtē uzņēmējs, kuram malkas laukums ir Cēsu pierobežā. Viņš piedāvā tikai alkšņa malku. Patlaban nopietnāk par malku interesējas pensionāri, īpaši tie, kuri par iegādāto kurināmo pēc tam var saņemt pašvaldības pabalstu. Kristaps pastāsta, ka krava, kas ziemā maksājusi 240 eiro, tagad maksā 490 eiro.

“Vai malkas cena palielināsies, tas atkarīgs no granulu un šķeldas ražotājiem, kā arī eksporta. Ko vien var, to sašķeldo un ved    uz ostu. Malka ostā jau maksā 70 eiro par kubikmetru,” pastāsta uzņēmējs un atzīst, ka patlaban nevar pateikt, kā veiksies izraudzītajā nozarē. “Taču malka būs vajadzīga vienmēr,” viņš uzsver.

Arī citi “Druvas” uzrunātie malkas piedāvātāji atzina, ka patlaban klienti it kā nogaida, cerot, ka varbūt tomēr malka kļūs lētāka. Taču, tā kā malkas gatavotāju skaits samazinājies, jārēķinās, ka tā būs tālāk jāved. Arī transporta izdevumi vēl palielinās pirkuma cenu.

Malka kā kurināmais būs vajadzīga, lai arī cik maksātu. “Cik maksās, ar to rēķināsimies. Kā var ietaupīt? Ja divas krāsnis, kurināt vienu, saspiesties. Plītij var kurināt koksnes atgriezumus, bet tādus vispār nevar nopirkt,” pastāsta cēsniece, pensionāre Mudīte. Viņa privātmājai malku gādā rudenī, ne gaidāmajai vai nākamajai ziemai, bet vēl aiznākamajai. Tā tiek darīts gadu desmitiem.

Malkas cenas kāpumam iemesli meklējami jau pērn rudenī. Eiropā pieauga dabasgāzes cena, tas ietekmēja granulu tirgu. Decembrī granulu cena bija dubultojusies.    Gada pēdējos mēnešos krietni samazinājās šķeldas imports no Baltkrievijas, kas bija līdz pat 20 procentiem no patēriņa. Aukstā ziema arī palielināja pieprasījumu pēc koksnes kurināmā. Cenu kāpums bija neizbēgams.

Malkas cena palielinās ne tikai Latvijā. Tā, piemēram, Igaunijā      pērn 10 m3 saskaldītas malkas      varēja iegādāties par 350 līdz 380 eiro, patlaban par šādu apjomu nākas maksāt ap    550 eiro    un vairāk.  Malkas piegādātāji Igau­nijā jau otro gadu sūkstās par izejmateriāla trūkumu, proti, apaļkoksnes trūkst, ja ko izdodas nopirkt, tā ir dārga.

Malkas cena gadu gaitā palielinājusies. Citreiz straujāk, citreiz palēnāk. Kā vēsta 2010.gada ziņa, Latvijā malkas cena cēlusies par 50-55%, galvenokārt augošā eksporta un pieprasījuma dēļ.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
22
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
77
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
72
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
52

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
63
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
210
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
13
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
36
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
27
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi