Cēsu Mākslas skolā mācās 220 skolēni, strādā vairāk nekā desmit pedagogi – profesionāli mākslinieki. Mācības notiek 518 kvadrātmetros ēkā Palasta ielā. Jau gadiem runāts, ka skolai nepieciešamas plašākas telpas.
Attīstot radošo industriju kvartālu “Rainis”, pašvaldība radusi iespēju Raiņa ielā 23 , bijušajā ražošanas ēkā, izbūvēt telpas skolai. Pedagogi, tās apskatot, nepārliecinājās, ka tās būtu atbilstošas mācībām.
Janvārī pašvaldības speciālisti un pedagogi vienojās, ka tiks uzaicināti profesionāļi, lai izvērtē ēkas un vides piemērotību skolai.
Arhitekti Brigita Bula, Reinis Liepiņš, Guntars Vērpe un Mikus Lejnieks apskatīja kvartālu un tikšanās reizē ar pedagogiem pauda savu redzējumu. Raiņa ielas 25 ēka ir nodota “Skola6”, piesaistot Eiropas Savienības (ES) finansējumu degradēto teritoriju revitalizācijai, taps darba vietas radošajiem uzņēmējiem. Savukārt Raiņa 27 izstādes rīko Cēsu Mākslas festivāls. Mākslas skolai plānota ēka Raiņa ielā 23.
Kvartāls – viens vesels
B.Bula akcentēja, ka uzsvars liekams uz ilgtspēju, estētiku un sadarbību, principiem, kas ir aktuāli un kurus aizvien vairāk pašvaldības sliecas ievērot. Un līdztekus resursu taupīšana. “Jābūt stratēģijai, pagaidām ir vien ideja par kvartālu. Nevajag katru ēku skatīt atsevišķi, bet visas kopā, domājot, kā tās racionāli izmantot. Lai kvartāls ir dzīvs visu laiku: gan ziemā, gan vasarā. Strādājot sadarbībā, tas iespējams. Tas pārrunājams, diskutējams,” sacīja arhitekte. Arī arhitekts Reinis Liepiņš uzsvēra, ka ideja veidot radošo kvartālu ir apsveicama. Ir svarīgi, ka skolai blakus darbojas radošā uzņēmējdarbība, bērni redz iespējamo nākotni. Cēsu Mākslas festivāla izstādes dod ieskatu mūsdienu mākslā, tā iespēja bērniem redzēt plašāk.
Vai der mākslas skolai
“Mākslas skolā svarīga ir gaisma, un te būs rīta un vakara saule. Te ir jauna 21.gadsimta dimensija, bērni mācās ne pierastā skolas ēkā, bet citādās telpās nekā ikdienas skola,” viedokli pauda R.Liepiņš.
Mākslas skolas pedagogiem satraukumu rada tas, ka, pilnvērtīgam mācību procesam piedāvātās telpas ir par mazām. Lai nodrošinātu prasībām atbilstošu vidi, būtu nepieciešami 1700 kvadrātmetri, bet ēkā ir 1200. Normatīvi paredz, ka katram audzēknim nodarbību telpā nepieciešami trīs kvadrātmetri, mākslas skolā būtu vēlams vairāk. Tāpat jābūt iespējai aktīvi izmantot starpbrīžus, nepieciešama garderobe, bibliotēka, lasītava, palīgtelpas, arī vieta izstādēm un kolektīva kopā nākšanai. “Skolai vajadzīgas darbnīcu tipa klases, kas aprīkotas ar visu nepieciešamo. Nākotnē audzēkņu būs vairāk, ar katru gadu interese palielinās, nākas rīkot konkursu, jo visus uzņemt nevaram. Tuvākajos gados skolā varētu būt 300 audzēkņu. Ir iecere atvērt nodaļu, kurā mācīs arhitektūras un dizaina pamatus. Tāpat domājam, ka no rītiem, kad nav nodarbības mākslas skolas audzēkņiem, uz meistarklasēm varētu nākt vidusskolu audzēkņi, jo viņu mācību programmās ir kultūra un māksla,” viedokli pauda mākslas skolas direktora p.i. Emma Rass un piebilda, ka, domājot par nākotni, pēc dažiem gadiem telpu atkal būs krietni par maz. Sarunā pedagogi arī atgādināja, ka nemaz ne tik sen tagadējie domes deputāti solījuši visiem bērniem iespēju mācīties mākslas un mūzikas skolās.
B.Bula uzsvēra, ka nevajag spriest, vai ēka ir par mazu, bet gan, kā tajā savietot vajadzīgo.
Arhitekts Guntars Vērpe atzina, ka celtnes augstie griesti ir ļoti piemēroti tieši mākslas skolai. “Jaunai ēkai nekad neprojektētu tik augstus griestus. Izeja ir trešais stāvs. Ja to nevar uzcelt tagad, pārbūvējot ēku, jau paredzēt, ka tāds būs,” teica arhitekts R.Liepiņš. B.Bula atzina, ka vispirms ir jāizstrādā ēkas pārbūves skices un stratēģija.
Vai sadarbība ir izaicinājums
“Blakus skolai ir izstāžu zāle, ko varētu izmantot arī mākslas skola. Tikai jāsaprot šī saikne gan idejiski, gan funkcionāli,” bilda arhitekte Brigita Bula.
Cēsu domes deputāts, Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars uzsvēra, ka Raiņa 27 ir piemērotas Mākslas festivālam. “Bez sadarbības neiztikt, par to nav jādiskutē, svarīgākais, kā visu nepieciešamo ielikt noteiktajos kvadrātmetros. Nav jēgas spriest, ka būvēsim vēl vienu stāvu, zīmēt vīzijas, ja nav naudas. Jāizvērtē, bez kā nevar iztikt, un darbi jāsadala kārtās. Dzīvojam ilūzijās, pārspīlējam noslodzi, arī izstāžu zālē nepārtraukti nebūs izstāžu, jo, lai tās iekārtotu, ir vajadzīga nauda. Skaidrs, ka laikmetīgās mākslas muzeja Latvijā tuvākajos gados nebūs, kolekcijai varētu būt vieta Cēsīs. Tā būtu viena zāle otrajā stāvā, otrā zālē būtu mainīgās izstādes, un tur var darboties arī mākslas skola – gan rīkot izstādes, gan notikt nodarbības. Ir jāsadarbojas,” sacīja J.Žagars, bet B.Bula atgādināja, ka mākslas skola viena tādu zāli nevar uzturēt. Siltuma izdevumi jārēķina uz kubikmetriem, ne kvadrātmetriem. G.Vērpe vērtēja, ka Raiņa 27 zāli skolas audzēkņi varētu izmantot gleznošanas nodarbībās. Arī arhitekts Mikus Lejnieks uzsvēra: “Cēsis nav tik bagātas, lai uzturētu ēkas, kurās darbība nenotiek nepārtraukti,” pārliecināts M.Lejnieks, atzīstot, ka piedāvātā ēka mākslas skolas vajadzībām ir par mazu.
Cēsu pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītāja Dace Eihenbauma uzsvēra, ka visiem kopā jāstrādā pie kvartāla stratēģijas, jādiskutē, kā blakus sadzīvot un sadarboties. Un tas ir izaicinājums – vienoties.
Naudas gan vēl nav
Ieskicējot nākamos soļu, Cēsu domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš – Eglītis pastāstīja, ka ēkai ir nepieciešams padziļināts tehniskais novērtējums. Tad varēs domāt par vēl vienu stāvu, ja būs tāda vajadzība. “Budžetā projektēšanai nauda nav paredzēta. Šis būs tukšais gads, bet izpētē var strādāt,” teica A.Egliņš – Eglītis. Arī ēkas tehniskajam novērtējumam nepieciešams finansējums, tāpat, lai rīkotu skiču konkursu.
J.Žagars, daloties pieredzē par laiku, kad Cēsīs cēla koncertzāli, uzsvēra, ka nevajag censties uzreiz uzbūvēt visu, jo dzīve parāda vajadzības. “No sākuma ir jāieliek kāja durvīs. Politiķi mainās, bet, ja kas ir iesākts, nauda ieguldīta, tas tiek turpināts. Jārēķinās, ka tagad ir Cēsu novads un vajadzību vairāk, nākamie deputāti var nelemt par mākslas skolu. Ja būs kaut projekts, tas jau ir sākums,” sacīja J.Žagars. A.Egliņš – Eglītis atgādināja, ka, visticamāk, lai iekārtotu mākslas skolu, domei būs jāņem kredīts, jo vismaz patlaban šādam mērķim nav pieejams fondu finansējums.
Pēc sarunas daži Mākslas skolas pedagogi atzina, ka ir vīlušies. Tiesa, sarunās izskanējis, cik skola nozīmīga, bet radušās šaubas, vai tā vajadzīga Cēsīm. Skolai svarīgi, lai audzēkņiem būtu droša vide, vajadzīga zaļā zona. Pedagogi cerības, kādas lolojuši, nav sadzirdējuši piepildāmies. Citi kolēģi nebija tik skeptiski.
“Uzticēsimies arhitektiem,” aicināja J.Žagars, bet B.Bula atgādināja, ka ir ļoti svarīgi visiem, kuri darbosies šajā kvartālā, runāt par savām vajadzībām, sadarbojoties rast risinājumus.
