Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Mākslas skola radošajā kvartālā?!

Sarmīte Feldmane
00:00
25.03.2022
11
Makslas Skolas Diskusija 1

Cēsu Mākslas skolā mācās 220 skolēni, strādā vairāk nekā desmit pedagogi – profesionāli mākslinieki. Mācības notiek 518 kvadrātmetros ēkā Palasta ielā. Jau gadiem runāts, ka skolai nepieciešamas plašākas telpas.

Attīstot radošo industriju kvartālu “Rainis”, pašvaldība radusi iespēju Raiņa ielā 23 , bijušajā ražošanas ēkā, izbūvēt telpas skolai. Pedagogi, tās apskatot, nepārliecinājās, ka tās būtu atbilstošas mācībām.

Janvārī pašvaldības speciālisti un pedagogi vienojās, ka tiks uzaicināti profesionāļi, lai izvērtē ēkas un vides piemērotību skolai.

Arhitekti Brigita Bula, Reinis Liepiņš, Guntars Vērpe un Mikus Lejnieks apskatīja kvartālu un tikšanās reizē ar pedagogiem pauda savu redzējumu. Raiņa ielas 25 ēka ir nodota “Skola6”, piesaistot Eiropas Savienības (ES) finansējumu degradēto teritoriju revitalizācijai, taps darba vietas radošajiem uzņēmējiem. Savukārt Raiņa 27 izstādes rīko Cēsu Mākslas festivāls. Mākslas skolai plānota ēka Raiņa ielā 23.

Kvartāls – viens vesels

B.Bula akcentēja, ka uzsvars liekams uz ilgtspēju, estētiku un sadarbību, principiem, kas ir aktuāli un kurus aizvien vairāk paš­valdības sliecas ievērot. Un līdztekus resursu taupīšana. “Jābūt stratēģijai, pagaidām ir vien ideja par kvartālu. Nevajag katru ēku skatīt atsevišķi, bet visas kopā, domājot, kā tās racionāli izmantot. Lai kvartāls ir dzīvs visu laiku: gan ziemā, gan vasarā. Strādājot sadarbībā, tas iespējams. Tas pārrunājams, diskutējams,” sacīja arhitekte. Arī arhitekts Reinis Liepiņš uzsvēra, ka ideja veidot radošo kvartālu ir apsveicama.    Ir svarīgi, ka skolai blakus darbojas radošā uzņēmējdarbība, bērni redz iespējamo nākotni. Cēsu Mākslas festivāla izstādes dod ieskatu mūsdienu mākslā, tā iespēja bērniem redzēt plašāk.

Vai der mākslas skolai

“Mākslas skolā    svarīga ir gaisma, un    te būs rīta un vakara sau­le. Te ir jauna 21.gadsimta dimensija, bērni mācās ne pierastā skolas ēkā, bet citādās telpās nekā ikdienas skola,” viedokli pauda R.Liepiņš.

Mākslas skolas pedagogiem satraukumu rada tas, ka, pilnvērtīgam mācību procesam piedāvātās telpas ir par mazām. Lai nodrošinātu prasībām atbilstošu vidi, būtu nepieciešami 1700 kvadrātmetri, bet ēkā ir 1200. Normatīvi paredz, ka katram audzēknim nodarbību telpā nepieciešami trīs kvadrātmetri, mākslas skolā būtu vēlams vairāk. Tāpat jābūt iespējai aktīvi izmantot starpbrīžus, nepieciešama garderobe, bibliotēka, lasītava, palīgtelpas, arī vieta izstādēm un kolektīva kopā  nākšanai. “Skolai vajadzīgas darbnīcu tipa klases, kas aprīkotas ar visu nepieciešamo. Nākotnē audzēkņu būs vairāk, ar katru gadu interese palielinās, nākas rīkot konkursu, jo visus uzņemt nevaram. Tuvā­kajos gados skolā varētu būt 300 audzēkņu. Ir iecere atvērt nodaļu, kurā mācīs arhitektūras un dizaina pamatus. Tāpat domājam, ka no rītiem, kad nav nodarbības mākslas skolas audzēkņiem, uz meistarklasēm varētu nākt vidusskolu audzēkņi, jo viņu mācību programmās ir kultūra un māksla,” viedokli pauda mākslas skolas direktora p.i. Emma Rass un piebilda, ka, domājot par nākotni, pēc dažiem gadiem telpu atkal būs krietni par maz. Sarunā pedagogi arī atgādināja, ka nemaz ne tik sen tagadējie domes deputāti solījuši visiem bērniem iespēju mācīties mākslas un mūzikas skolās.

B.Bula uzsvēra, ka nevajag spriest, vai ēka ir par mazu, bet gan, kā tajā savietot vajadzīgo.

Arhitekts Guntars Vērpe atzina, ka celtnes augstie griesti ir ļoti piemēroti tieši mākslas skolai. “Jaunai ēkai nekad    neprojektētu tik augstus griestus. Izeja ir trešais stāvs. Ja to nevar uzcelt tagad, pārbūvējot ēku, jau paredzēt, ka tāds būs,” teica arhitekts R.Lie­piņš. B.Bula atzina, ka vispirms ir jāizstrādā ēkas pārbūves skices un stratēģija.

Vai sadarbība ir izaicinājums

“Blakus skolai  ir izstāžu zāle, ko varētu izmantot arī mākslas skola. Tikai jāsaprot šī saikne gan idejiski, gan funkcionāli,” bilda arhitekte Brigita Bula.

Cēsu domes deputāts, Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars uzsvēra, ka Raiņa 27 ir piemērotas Mākslas festivālam. “Bez sadarbības neiztikt, par to nav jādiskutē, svarīgākais, kā visu nepieciešamo ielikt noteiktajos kvadrātmetros. Nav jēgas spriest, ka būvēsim vēl vienu stāvu, zīmēt vīzijas, ja nav naudas. Jāizvērtē, bez kā nevar iztikt, un darbi jāsadala kārtās. Dzīvojam ilūzijās, pārspīlējam noslodzi, arī izstāžu zālē nepārtraukti nebūs izstāžu, jo, lai tās iekārtotu, ir vajadzīga nauda. Skaidrs, ka laikmetīgās mākslas muzeja Latvijā tuvākajos gados nebūs, kolekcijai varētu būt vieta Cēsīs. Tā būtu viena zāle otrajā stāvā, otrā zālē būtu mainīgās izstādes, un tur var darboties arī mākslas skola – gan rīkot izstādes, gan notikt nodarbības. Ir jāsadarbojas,” sacīja J.Žagars, bet B.Bula atgādināja, ka mākslas skola viena tādu zāli nevar uzturēt. Siltuma izdevumi jārēķina uz kubikmetriem, ne kvadrātmetriem. G.Vērpe vērtēja, ka Raiņa 27 zāli skolas audzēkņi varētu izmantot gleznošanas nodarbībās.    Arī arhitekts Mikus Lejnieks uzsvēra: “Cēsis nav tik bagātas, lai uzturētu ēkas, kurās darbība nenotiek nepārtraukti,” pārliecināts M.Lejnieks, atzīstot, ka piedāvātā ēka mākslas skolas vajadzībām ir par mazu.

Cēsu pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītāja Dace Eihen­bau­ma uzsvēra, ka visiem kopā jāstrādā pie kvartāla stratēģijas, jādiskutē, kā blakus sadzīvot un sadarboties. Un tas ir izaicinājums – vienoties.

Naudas gan vēl nav

Ieskicējot nākamos soļu, Cēsu domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš – Eglītis pastāstīja, ka ēkai ir nepieciešams padziļināts tehniskais novērtējums. Tad varēs domāt par vēl vienu stāvu, ja būs tāda vajadzība. “Budžetā projektēšanai nauda nav paredzēta. Šis būs tukšais gads, bet    izpētē var strādāt,” teica A.Egliņš – Eglītis. Arī ēkas tehniskajam novērtējumam    nepieciešams finansējums, tāpat, lai rīkotu skiču konkursu.

J.Žagars, daloties pieredzē par laiku, kad Cēsīs cēla koncertzāli, uzsvēra, ka nevajag    censties uzreiz uzbūvēt visu, jo dzīve parāda vajadzības. “No sākuma ir jāieliek kāja durvīs. Politiķi mainās, bet, ja kas ir iesākts, nauda ieguldīta, tas tiek turpināts. Jārēķinās, ka tagad ir Cēsu novads un vajadzību vairāk, nākamie deputāti var nelemt par mākslas skolu. Ja būs kaut projekts, tas jau ir sākums,” sacīja J.Žagars. A.Egliņš – Eglītis atgādināja, ka, visticamāk, lai iekārtotu mākslas skolu, domei būs jāņem kredīts, jo vismaz patlaban šādam mērķim nav pieejams fondu finansējums.

Pēc sarunas daži Mākslas skolas pedagogi atzina, ka ir vīlušies. Tiesa, sarunās izskanējis, cik skola nozīmīga, bet radušās šaubas, vai tā vajadzīga Cēsīm. Skolai svarīgi, lai audzēkņiem būtu droša vide, vajadzīga zaļā zona. Pedagogi cerības, kādas lolojuši, nav sadzirdējuši piepildāmies. Citi kolēģi nebija tik skeptiski.

“Uzticēsimies arhitektiem,” aicināja J.Žagars, bet B.Bula atgādināja, ka ir ļoti svarīgi visiem, kuri darbosies šajā kvartālā, runāt par savām vajadzībām, sadarbojoties rast risinājumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
14

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
19

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi