Mājražošanu par lielu biznesu nevar nosaukt, taču tā sniedz regulārus ienākumus, uzskata Vecpiebalgas pagasta zemnieku saimniecības “Kaupēni” īpašnieks Valdis Apalups, kurš piedāvā kūpinājumus un citus cūkgaļas izstrādājumus.
Zemnieks Valdis Apalups mājražotāja statusā ir otro gadu. Līdz tam arī gatavojis dažādus žāvējumus mājās, taču tagad saražoto var realizēt tirgū. Valdis secina, ka visas pārtikas drošuma prasības ir izpildāmas, tāpēc iesaka arī citiem nebaidīties un sākt uzņēmējdarbību tieši ar mājražošanu.
„Kaupēnu” mājražojumi – karstie kūpinājumi (karbonāde, cauraudzis), pusžāvētās desas un kupāti
ir iecienīti.
Pats saimnieks uz tirdziņiem braukā nedēļas nogalēs. Piektdienās viņš tirgojas vietējo ražojumu tirdziņā Ieriķos, bet sestdienās dodas uz Kalnciema ielas tirgu Rīgā, tāpat gaļas produktus var nopirkt arī abos z/s „Kaupēni” veikalos Vecpiebalgas novadā.
Valdis uzskata, ka mājražotāja statuss viņa darbībai ir pats piemērotākais. Galvenais arguments, kas nereti mudina pārtikas ražotājus mainīt saimnieciskās darbības juridisko statusu no mājražotāja uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību, ir fakts, ka mājražotāja produkciju nedrīkst pārdot veikalu tīklos. Bet Valdis par to nebēdā, jo savā zemnieku saimniecībā saražoto viņam ir iespēja realizēt paša dibinātajos veikaliņos. Savukārt tirdziņu priekšrocība,viņaprāt, ir tā, ka var klientam piedāvāt vispirms pagaršot to, ko gatavojas pārdot. “Pats sev esmu saimnieks, man nevienam nav jāatskaitās, kā pareizāk darīt. Uzskatu, ir būtiski, ja cilvēks var izvērtēt, kā garšo, un tikai tad pirkt preci. Protams, jārēķinās, ka blakus stendā var atrast ko līdzīgu,” klāsta vecpiebaldzēns. Viņš novērojis, ka, piemēram, uz Ieriķu tirdziņu regulāri brauc vismaz četri ražotāji ar dažādiem kūpinājumiem un žāvējumiem. Tiesa, viņš tos nesauc par konkurentiem, jo zina, ka katram mājražotājam produkcija būs citāda un tikai klients noteiks pieprasījumu. V.Apalups papildina: „Nemaz nezinu, par kādu cenu ko līdzīgu tirgo pārējie, mani tas neinteresē. Klients ir tas, kurš izvēlas preci. Tirdziņos pircēju vidū pamanu jau redzētas sejas, tātad klientam mana produkcija iepatikusies, viņš to pērk atkārtoti. Cēsīs gan vēl neesmu tirgojies, tāpēc grūti spriest, kāds tur būtu noiets.”
Saimniecībā gaļas izstrādājumu ražošanas vajadzībām izveidota ražošanas telpa ar žāvēšanas iekārtu. Tie arī bijuši lielākie izdevumi. Zemnieks cūkgaļu iepērk no gaļas pārstrādes uzņēmuma “Nākotne”, ar to izveidojusies laba
sadarbība. „Cik tad mums apkārt to cūku audzētāju ir palicis? Nākas gaļu iepirkt no gaļas pārstrādes uzņēmuma. Agrāk, kad nebija Eiropas prasību kautuvēm, paši
audzējām cūkas, kāvām uz vietas. Kautuves ierīkošana prasa lielus ieguldījumus, tāpēc tagad ir izdevīgāk, ja gaļu pieved klāt,” pieredzē dalās mājražotājs. Viņš arī piebilst, ja salīdzina ar to, kā bijis pirms dažiem gadiem, tad tagad mājražošanas apjomi nav visai lieli.
Savulaik „Kaupēni” specializējās piena lopkopībā, pēdējos gados V.Apalups pievērsies kazu audzēšanai. Viņš iecerējis, ka jau drīzumā varēs piedāvāt pircējiem desas no kazas gaļas. Patlaban viņa ganāmpulkā jau ir vairāk nekā 60 dzīvnieku. „Kazas gaļas realizāciju plānoju uzsākt nākamgad. Šobrīd neesmu manījis, ka kaut kur būtu atrodama vietējo ražotāju kazas gaļas produkcija. Ja truša gaļu var nopirkt, tad par kazas gaļu cilvēki dzirdējuši daudz mazāk, tāpēc uzskatu, ka tā ir brīva niša. Turklāt zālēdāju gaļa ir gana augstvērtīga,” saka V. Apalups.
Ilze Fedotova
Komentāri