“Mājas nodegusī daļa atjaunota, jumts uzlikts,” ar gandarījuma saka Līgatnes domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un piebilst, ka vēl jāpabeidz divu pašvaldības dzīvokļu remonts.
Pērn oktobrī 12 dzīvokļu mājā Rīgas ielā 1 izcēlās ugunsgrēks. Izdega divi dzīvokļi, cīnoties ar ugunsnelaimi, pārējie salieti, māja palika bez jumta.
“Nākamajās dienās visi speciālisti pateica – ēka jānojauc, nav vērts atjaunot,” atceras Ainārs Šteins. Tika sastādīta atjaunošanas tāme –
pusmiljons latu. “Tad skaidri teicu – mēs atjaunosim. Kā? Nezinu. Šī māja nedrīkst pazust no Rīgas kalna, Līgatnes stāsts nevar būt bez šīs ēkas. Šajā mājā gadu desmitus dzīvo līgatniešu ģimenes,” stāsta pilsētas domes priekšsēdētājs un pie-bilst, ka kādreiz par vēsturiskās koka ēkas atjaunošanu uzrakstīs romānu.
Dažas dienas pēc ugunsgrēka piezvanīja kāds uzņēmējs no Siguldas un piedāvāja kravu ar kokmateriāliem spārēm. “Mums jau bija spāres. Tad palīgā nāca raidījums “Degpunktā”. Ja nebūtu šīs TV kampaņas, pašu spēkiem to nepaveiktu,” saka Ainārs Šteins un turpina: „Mājas atjaunošanā ieguldīti ap 60 tūkstoši latu. Latvijas iedzīvotāji, “Degpunkta” aicināti, saziedojuši 25 tūkstošus latu. Arhitekte Ināra Kārkliņa bez maksas izstrādāja
ēkas tehnisko projektu. Vairāki ziedojumi saņemti no Vācijas, līgatnieši pat nezina, kā viņi uzzinājuši. Kāds vīrs uzrakstījis vēstuli, ka viņa vecvectēvs dzīvojis Līgatnē, ka viņš nezina, kam vajadzīga nauda, bet zina, ka tā ir ļoti vajadzīga, un viņa pienākums ir palīdzēt.”
Rīgas ielas 1. nams atjaunots, kāds tas bija. Ainārs Šteins uzsver, ka domei nav bijis morālu tiesību rīkoties citādāk.
Svetlana un Aivis Petrovski pirms diviem gadiem bija nopirkuši dzīvokli, tikko pabeiguši remontu, tad bija ugunsgrēks un nācās sākt visu no gala.
“Guļamistaba bija otrā stāvā, tai griesti iekrita. Ko tur vairs! Vannas istaba tika salieta,” stāsta Svetlana, bet Aivis uzsver, ka bez domes un “Degpunkta” atbalsta būtu palikuši bez jumta virs galvas. Pašvaldība māju apjuma, ielika logus, pārējais pašu ziņā. “Vēl grūti pateikt, cik izmaksās remonts. Visu daru pats,” saka Aivis.
Valentīna Mekša, satikta pagalmā, tūlīt steidz rādīt sakrauto materiālu kaudzi. Tie viņas un Ausmas Mūrmanes dzīvokļu remontam. Uzmūrēta jauna plīts, vēl meistariem jāveic kosmētiskais remonts.
“No sirds esmu visiem pateicīga!” saka Valentīna. Ugunsgrēka nakts notikumi viņai spilgtā atmiņā. “Aigars modināja, nesa mani ārā, es tik esot teikusi : “Aigar, gribu gulēt.” Biju pie meitas Cēsīs, kad aptvēru, kas noticis. Man nekā vairs nav. Iepriekšējā dienā pensiju atveda, par 14 latiem lielāka bija, tā arī somā sadega. Tāpat sunīte Renda bija dūmos nosmakusi.”
Valentīnai saskrien acīs asaras, kad stāsta par labajiem cilvēkiem, kuri palīdzējuši. Kāda ģimene no Ogres atsūtījusi dīvānu. Līgatniete Sarmīte Kalniņa uzdāvinājusi sunīti. To Valentīna nosaukusi par Brendu. Tagad tikpat mīļa un uzticīga, kāda bija Renda. Patlaban Valentīna dzīvo brāļameitas dzīvoklī turpat kaimiņmājā.
“Tik kārtīgus meistarus kā Inārs Bērziņš, Haralds Dunde un Jānis Zirģelis šodien grūti atrast. Kā viņi strādā!” slavē Valentīna un ir pārliecināta, ka dzimšanas dienā 14. janvārī atkal būs savā dzīvoklī.
Kad māja būs atjaunota, pašvaldības ieguldīto naudu iedzīvotāji pamazām segs līdz ar apsaimniekošanas izdevumiem. “Kā paveicām to, kam citi neticēja? Godīgi strādājām, ar sirdi. Tas ir tas stāsts, ka dzenamies pēc kaut kā liela, bet tepat blakus ir viss. Varam izdarīt. Neviens cits ar tādu degsmi nedarīs kā paši, un cilvēki ir atsaucīgi,” pārliecināts Ainārs Šteins.
Komentāri