Maizes cenas nosaka konkurence tirgū un, ja pieaug ražošanas izmaksas, produktu cenu nevar pacelt jau nākamajā dienā, biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusija apgalvoja SIA “Fazer maiznīcas” izpilddirektors Ivars Skrebelis.
Kā stāstīja Skrebelis, maizes un saldumu ražošanā pēdējo gadu laikā ir bijis liels spiediens, kā rezultātā vidējā cena samazinājusies un patlaban esot sasniegts zemākais līmenis, taču tālāks cenu samazinājums nav vairs iespējams. Pērn uzņēmējiem palīdzējusi izmaksu samazināšanās, bet jau kopš 2009.gada beigām izmaksas visās pozīcijās ir kāpušas un turpina palielināties.
“Fazer maiznīca” vistiešāk jutusi to, ka dārgāka esot kļuvusi elektroenerģija, gāzes cenas, salīdzinot martu un augustu, pieaugušas par gandrīz 50%, arī degvielas cena visu laiku ir palielinājusies. Augušas arī izejvielu cenas, piemēram, miltiem.
“Graudu tirgū notiekošais liecina, ka kādā brīdī būsim spiesti arī rīkoties,” sacīja ražotājs, piebilstot, ka arī cenu celšana nav tik vienkārša, jo konkurence tirgū ir ļoti nozīmīgs faktors.
Viņš uzsvēra, ka, pirms pacelt cenu produktam, vispirms tiek izvērtēts, kā veidojies ražošanas izmaksu pieaugums un, izejot no tā, tiek skatītas alternatīvas produktu celšanai – procesu uzlabošana un optimizācija. “Tas ir komplekss pasākums, kura laikā tiek strādāts, lai radītu konkurētspējīgus produktus par cenu, ko cilvēki var atļauties, vienlaikus strādājot pie efektivitātes,” stāstīja Skrebelis.
Krīzes laikā maizes patēriņš Latvijā neesot ievērojami mainījies, taču krietni sarukusi pārdošanas cena.
Taujāts, vai maizes tirgū cenas paaugstinās visi ražotāji, vai arī tie būs tikai daži gadījumi, Skrebelis atzina, ka situācija un vide, kurā strādāt, visiem ir kaut cik vienāda. “Nevarētu teikt, ka kādam nosacījumi būtu labāki un kādam sliktāki. Galvenais, uz ko vajadzētu paskatīties, ir – kā veidojas izmaksas un gala cena. “Fazer maiznīcas” saskaņā ar likumdošanu maksā visus nodokļus un izpilda visas sanitārās prasības. Jūtam, ka tas ietekmē negatīvi, jo ir tirgū spēlētāji, kas dara citādi. Tāpēc ceru, ka varētu sekot kādas darbības no valdības puses, lai situāciju risinātu,” sacīja maizes ražotājs, kurš no valdības sagaida nodokļu iekasēšanas uzlabošanu.
“Fazer maiznīcu” apgrozījums pērn samazinājies par 1,6% – līdz 12,835 miljoniem latu, liecina “Lursoft” informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2008.gadā bija 13,04 miljoni latu.
2002.gadā Somijas uzņēmums “Fazer Bakeries” iegādājās “Ogres maiznieku” un uzņēmums tika nosaukts par “Fazer maiznīcu Druva”, bet 2005.gadā uzņēmumu pārdēvēja par SIA “Fazer maiznīcas”.
Latvijā vislabāk zināmie uzņēmuma zīmoli ir “Fazer”, “Druva”, Amica, “Fazer Café & Restaurant”, “Karl Fazer”, “Geisha”, “Dumle”, “Tutti Frutti”. Latvijā darbojas “Fazer” maiznīca, 36 restorāni un kafejnīcas. Saldumu ražotne atrodas Somijā.
Pagājušajā gadā “Fazer” uzņēmumu kopējais apgrozījums Latvijā bija 17,3 miljoni latu, liecina neauditētie rezultāti.
NOZARE.LV
Komentāri