Svētki maizei, kad rudzu kukulītim tiek parādīts īpašs gods, jūlijā ap Jēkabu un Annu dienu Āraišos kļuvuši par tradīciju.
No gada uz gadu visu paaudžu pārstāvjiem Āraišu dzirnavu pagalmā stāstīts un rādīts, kāds bijis maizes ceļš līdz saimes galdam laikos, kad maizīti cepa vai katrā mājā. Varētu šķist, ka Maizes svētku dalībniekiem tuvā un tālā apkārtnē senču krātās gudrības jau labi zināmas, bet svētku rīkotāji, arī desmito vasaru sapulcējot ļaudis, paši sev un ciemiņiem spēja sagādāt pārsteigumus.
Par tiem parūpējās Igaunijas un Lietuvas cepēji. “Zināju, ka Lietuvā maizes kukulīšu formas atgādina putniņus, bet to,ka Igaunijā maizei sena,tradicionāla ir ruksīša forma, tas man ir patiess pārsteigums,” iespaidos dalījās Indra Čekstere, Gaujas Nacionālā parka etnogrāfe, pētnieciskas grāmatas “Mūsu maize” autore un Maizes svētku Āraišos satura veidotāja.
Svētki sākās ar svētbrīdi, kurā godināja cepējus un maizi. Svelmainā svētdiena neatturēja mazus un lielus doties izzinošā pastaigā pa Kukulīša taku, paveicot svarīgus darbus maltuvē, pie
abras, ganu pļaviņā, lai galu galā tiktu aicināti pie saimes galda. Svētku neatņemama sastāvdaļa bija Kukuļtirdziņš ar
lauku labumiem un amatnieku darinājumiem, ar folkloras grupas
“Putni” no Lēdurgas priekšnesumiem un rotaļām.
Brigita un Ilga Skudras, kuras Kukulīša taku palīdzēja atdzīvināt jau desmito vasaru, ir nenogurstošas stāstnieces,un tas viņām palīdzēja atkal un atkal, sevišķi jaunajai paaudzei, stāstīt, kāpēc Maizes svētki rīkoti Jēkabu dienā. “Agrāk Jēkabos svinēja
jaunrudzu maizes dienu, un katrs saimnieks tad centās strādāt tā, lai saimes galdā nonāktu pirmā no jaunajiem rudziem ceptā maize,” stāstīja Ilga Skudra un pie reizes pilsētniekiem lika priekšā dažādus uzdevumus – pazīt darbarīkus,
atminēt, kuras no vārpiņām
ir rudzi, kuras kvieši un auzas.
Gaujas Nacionālā parka etnogrāfiem veidot Maizes svētkus, atgādinot par vienu no gadskārtām latviešu senajā kalendārā, aktīvi palīdz Āraišu vējdzirnavu apsaimniekotāji – Vinetas Cipes ģimene. Viņi arī rūpējas, lai
saglabātos liecības par kādreizējo
melderi Kārli Lībantu un par laikiem,kad dzirnavas sparīgi strādāja. Šogad nacionālo tradīciju uzturētāji svētku sarīkošanai saņēma Nīderlandes finansēta fonda atbalstu programmā “Sabiedrība ar dvēseli”. Nacionālā parka kultūrvēstures piemineklis Āraišu vējdzirnavās par maizes ceļu stāsta ne tikai svētkos, tā
ir arī viena ko kāzinieku un skolēnu iecienītām ciemošanās vietām.
Mairita Kaņepe
Komentāri