Iesaistoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ekonomikas ministrijai, ir izdevies panākt vienošanos ar AS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkli”, ka SIA “Papīrfabrika “Līgatne”” netiks atslēgta elektrība un kanalizācijas priekšattīrīšanas iekārtas turpinās darboties.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Līgatnes novada pašvaldības priekšsēdētājs Guntars Pīpkalējs, Līgatnes papīrfabrikas lielo parādu un maksātnespējas dēļ pašvaldība un “Latvenergo” ir ķīlnieka lomā. “Attīrīšanas iekārtas daļa ir izbūvēta privātajā teritorijā, kas ir Līgatnes papīrfabrikas īpašums. Mums piespiedu kārtā ir jāuztur šīs iekārtas, lai nepieļautu ekoloģisku katastrofu, 1300 kubikmetru mēnesī kanalizācijas ūdeņu ieplūšanu Līgatnes upē un pēc tam Gaujā,” skaidroja Pīpkalējs.
Līdzko tiks noslēgts četru pušu līgums starp Līgatnes novada pašvaldību, AS “Latvenergo”, AS “Sadales tīkli” un SIA “Papīrfabrika “Līgatne””, visticamāk, pašvaldībai attīrīšanas iekārtas būs jāuztur. Līgatnes novada pašvaldības izpilddirektors Egils Kurpnieks aģentūrai LETA atzina, ka tas nesīs krietnus zaudējumus.
“Nelaime ir tā, ka papīrfabrikas attīrīšanas iekārtas ir milzīgas pret pilsētas vajadzībām. Elektroenerģijas patēriņš iekārtām arī ir milzīgs. Tā kā papīrfabrika savu darbību beidz, Līgatnes novada dome par savu naudu darbinās šīs attīrīšanas iekārtas. Tas izmaksās apmēram 7500 eiro mēnesī. Tā ir dramatiska summa, kas budžetā nav paredzēta,” sacīja Kurpnieks.
Pīpkalējs norādīja, ka patlaban nevar pateikt, cik ilgi pašvaldība varēs maksāt par attīrīšanas iekārtu uzturēšanu, “bet lielā mērā tas būs arī uz iedzīvotāju pleciem – kanalizācijas pakalpojumu tarifi sadārdzināsies”. Tomēr viņš uzskata, ka pašreizējais risinājums nav ilgtermiņa.
Kurpnieks sacīja, ka, “visdrīzāk, no papīrfabrikas teritorijas ar savām attīrīšanas iekārtām būs jātiek ārā, izbūvējot alternatīvus variantus”. Viņš pauda cerību, ka pagaidu risinājums varētu būt attīrīšanas iekārtu nedarbināšana pilnībā, ņemot vērā pilsētas salīdzinoši nelielo notekūdeņu apjomu.
Attīrīšanas iekārtās tika ieguldīts Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums. Pīpkalējs skaidroja, ka “mērķis šai [finansējuma izlietojuma] sadaļai netiks sasniegts, ja tiks atslēgta elektrība, un [..] tad nauda būs jāatmaksā atpakaļ, bet, ja pašvaldība par saviem līdzekļiem izbūvēs alternatīvu mērķu sasniegšanai, tad naudu neprasīs atpakaļ”.
Šodien Līgatnes pašvaldības informatīvajā sanāksmē tika nolemts meklēt speciālistu, kurš varētu izplānot lētāko un izdevīgāko rīcības variantu.
Saskaņā ar “Firmas.lv” informāciju 49,23% SIA “Papīrfabrika “Līgatne”” kapitāla daļu pieder AS “Rīgas zīmogu fabrika”, 29,78% – AS “Valsts papīru spiestuve” bet 20,99% – Valtam Klucim. Uzņēmuma apgrozījums 2012.gadā bija 4 487 031 eiro, tas 2012.gadu beidza ar 10 741 eiro peļņu.
LETA
Komentāri