Līgatnes lāču puikas ir nomierināti, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Jānis Strautnieks.
“Lāči saņēmuši veterināru palīdzību, lai būtu mierīgāki,” paskaidroja Strautnieks. Pēc viņa teiktā, tiek darīts viss, lai lāči pierastu pie būriem un lai tos sekmīgi varētu pārvietot uz citu vietu – “Mežavairogiem”, kur lāči pavadīs vairākus mēnešus, kamēr Līgatnes takās tiks izveidots jauns voljers lāčiem par līdzekļiem, kas ir dabas taku rīcībā.
“Mežavairogos” nožogojumi ir veidoti, ievērojot drošības nosacījumus, pamatā viss ir betonēts, skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors. Savukārt Līgatnes dabas takās koncepts ir savādāks – kopš 70.gadiem tur tiek veidoti plašāki iežogojumi vidē, lai dzīvniekiem ir mazāk stresa un lai tiem ir vairāk vietas, lai šīs mītnes vietas atšķirtos no zooloģiskajiem dārziem un lai dzīvnieki cauru dienu nestaigātu gar sētu.
Strautnieks atzina, ka, protams, ar lāču pārvietošanu ir saistīts stress, tai skaitā iemidzināšana.
Viņš atcerējas, ka savulaik, kad 1995.gadā Līgatnes dabas takās tika atvesti mazie lācēni no zooloģiskā dārza, Līgatnes dabas takas uzņēmās papildināt dzīvnieku sugas ar lāčiem, tas radīja pozitīvu rezonansi, un daudzi apmeklēja Līgatnes dabas takas. Daudz tika darīts, lai Līgatnē lāči būtu, teica Strautnieks, paužot pārliecību, ka lāči būs un takās strādā atbildīgi cilvēki. “Laika zobs esošo iežogojumu ir piebeidzis,” atzina pārvaldes ģenerāldirektors, atzīstot, ka pārvalde to kādu laiku redzēja un pielaboja.
Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gunta Gabrāne, runājot par lāču pārvietošanu, atzina: viennozīmīgi pateikt, ka tas ir droši un lieliski, nevar, jo, protams, nepieciešama anestēzija. Tomēr veterninārmedicīnas speciālisti dara visu iespējamo – cenšas noteikt lāču svaru, nepieciešamās devas un tamlīdzīgi.
Gabrāne pastāstīja, ka saistībā ar lāča izmukšanu no voljera ir ierosināta administratīvā lietvedība un maksimālais sods, ko var piemērot, ir no 50 līdz 1000 latiem. Administratīvās lietvedības gaitā ir saņemti paskaidrojumi, tiek analizēta situācija, jāskatās zvērkopju grafiki un jāveic līdzīgi darbi.
Viņa piebilda, ka Dabas aizsardzības pārvaldes kompetences robežās ir uzlikt naudassodu, taču par personu piemērotību amatiem pārvalde nevar lemt, to var pati organizācija, kas uztur zoodārzu.
Gabrāne atzīmēja, ka pēc pirmā Mades izbēgšanas gadījumi dabas takās ieradās inspektori, žogs tika salabots. Tomēr speciāliste aicināja saprast, ka “dzīvs lācis nav statistiska lellīte, dzīvs lācis nodarbojas ar visādām izrakuma lietām un tamlīdzīgi.”
Kā ziņots, Līgatnes dabas parka lāču voljerā izveidojās sarežģīta situācija, jo, palikuši bez lācenes Mades, lāči Mikus un Puika mēģināja izmantot voljera slikto stāvokli, atstāt nožogoto teritoriju un izkļūt brīvībā. Lāceni Madi pēc izkļūšanas no voljera neizdevās ievilināt atpakaļ, un pēc pāris dienām tika pieņemts lēmums Madi nošaut, jo citu risinājumu neesot bijis.
LETA
Komentāri