Cēsīs, ejot pa Raunas, Rīgas, Vaļņu ielu un tikai pametot acu skatu pa labi un kreisi, var ieraudzīt vismaz desmit veikalu izkārtnes, kas aicina iegādāties lietotos apģērbus un apavus.
“Dzīvojam humpalu paradīzē,” noteica cēsniece Marta Tērauda un piebilda, ka, viņasprāt, tas norāda ne tikai uz mazturību, bet arī uz to, ka joprojām esam patērētāju sabiedrība, kas viena apģērba gabala vietā labprāt skapī turēs trīs un četrus.
Taču domas par to dalās. Ir daudz cilvēku, kuri apģērbu gan sev, gan bērniem var atļauties iegādāties tikai lietoto apģērbu veikalos.
Cēsīs ir daudz, pat ļoti daudz lietoto apģērbu veikalu, un šī tendence manāma arī citās pilsētās. Arī Valmierā, runājot par humpalu bodēm, daļa sabiedrības uzdod pretjautājumu- kam vajag tik daudz lietotu apģērbu? Valmieras centrā vēl pirms nepilniem diviem gadiem bija dižs sadzīves un elektropreču veikals, kurā pašlaik var nopirkt visplašākajā sortimentā labus lietotos apģērbus. Tas arī tiek darīts, jo līdz vēlai vakara stundai veikala logos deg gaisma un rosās pircēji un pārdevēji.
Tieši tas pats notiek lietoto preču veikalos un tirgotavās Cēsīs. Ja pilsētā ir tirdzniecības un pakalpojumu vietas, kurās, dienas laikā ieejot, nav neviena klienta, tad lietoto preču veikalos vienmēr kāds pēta mantu un
iepērkas. Tātad veikali ir vajadzīgi. Bet cik daudz?
Lietoto apģērbu tirgotāji, lai arī ļoti skaļi par to nerunā, tomēr piekrīt, ka savstarpēji konkurē. Biežākais apzīmējums, ko “Druva” dzirdēja, iztaujājot: “Mēs atrodam savu rozīnīti. Piedāvājumā ieliekam to, kas nav tirgotājam kaimiņmājā.”
Konkurence saasinās, ja tirgū ienāk jauns spēlētājs. Tomēr, ja arī tam jau īsā laikā izveidojas pastāvīga klientūra, tad jāatzīst, ka esam ne tajā labākajā sociālajā situācijā un iedzīvotāju maks ir plāns. Lietoto apģērbu tirgotāji uzsver, ka konkurētspēju nodrošina vairāki būtiski faktori – preču cena, kvalitāte un sortimenta mainība. Tam piekrīt arī “Druvas” aptaujātie pircēji.
“Te var atrast labas lietas. Arī pašlaik noskatu drēbītes visai savai ģimenei. Bērniem te ir labs preču piedāvājums. Savam piecgadīgajam puikam nopirku pavisam jaunas kombinezona bikses,” tā Zita Lele, kura regulāri iepērkas “Humana” veikalā, kas ir jaunākais vai viens no jaunākajiem lietoto preču veikaliem
mūsu pilsētā. Jaunā sieviete saka, ka viņa jau tagad ir ceļā uz to, lai līdz pavasarim būtu izdevies atjaunot arī daļu savas garderobes.
“Dārgā veikalā atstāt naudiņu ir žēl. To arī
nevarētu atļauties, pat akcijas preces ir daudz dārgākas nekā labas lietas šeit. Gribas arī sev sagādāt prieku,” tā Zita un arī Sanita, kura pētīja plašo veikala preču klāstu, sacīja: “Cena te ir ļoti laba, ir laba kvalitāte un vajadzīgais izmērs.
Varu nopirkt visai ģimenei vajadzīgo. Te ir arī labas lietas pusaudžiem un jauniešiem. Viņiem svarīgi, lai apģērbs ir interesants, individuāls, stilīgs un ar zīmola zīmi. Te tādu var iegādāties un nemaz ne pavalkātu, parastā veikalā augsto cenu dēļ tādu apģērbu bērniem nenopirktu.”
Arī lietoto apģērbu tirgotavai Vaļņu ielā un veikaliņam Raunas ielā izveidojusies pastāvīga klientūra.
“Dzīvoju pilsētā, mazmeitiņa laukos. Nopērku visu viņai vajadzīgo. Man ir laiks izstaigāt veikalus un izmeklēt pašu labāko apģērbu. Kad vajadzēja rāpulīšus, tad nopirku par dažiem santīmiem, nevis trim latiem, kā bērnu preču veikalos, nopirku vējjaciņu par latu un 40 santīmiem, nevis par 20 latiem, un tagad džinsa biksītes- par desmit santīmiem, nevis latiem,” sacīja vecmāmiņa Lilija, kura neslēpa, ka iepērkas vairākos lietoto apģērbu veikalos.
“Tajos, kur laba un lētāka prece. Var izmeklēt. Tam gan vajadzīgs laiks. Taču nolietotas mantas pirkt neatļaujos, tad labāk skatīt, kur veikalos izpārdošana,” tā Lilijas kundze. Arī Raunas ielā, iepretim pašlaik tukšajam kultūras centram, ir vairākas lietoto apģērbu tirgotavas.
“Laikam katrs atrodam savu rozīnīti, lai būtu interesanti pircējam. Ir mums veikalā lētāko preču gals, bet nedaudz dārgāk var nopirkt pavisam labas drēbes un apavus. Esam pretimnākoši, ja jūtam, ka pircējam mantu vajag, tad iespējams vēl par kādu santīmu cenu nolaist,” stāstīja lietoto apģērbu un apavu veikaliņa īpašniece Sigita Rozīte un atklāja vēl vairākas interesantas nianses. Proti, lietoto apģērbu veikalā iepērkoties arī latvieši, kuri strādājuši ārzemēs, kam drusku pieturas naudiņa, nākot pat ārvalstu tūristi. Novērota arī tendence – veikalā lētu apģērbu nopērk mammas un vecmammas, kas labas drēbes sūta saviem mīļajiem, kuri strādā ārzemēs.
Veikala “Humana” Cēsīs vadītāja Ginta Māliņa stāstīja, ka pašlaik pieprasītākais sortiments- siltās ziemas jakas, džemperi, kombinezoni aktīvai atpūtai, bērnu sezonas apģērbs.
“Ir pircēji, kuri veikalā ienāk katru dienu, pat vairākas reizes dienā. Mēs katru dienu sortimentu atjaunojam, ir dažādība,” sacīja Ginta Māliņa un atzina, ka “Humana” preču kvalitāte
ir konkurētspējīga, jo tās tiek vestas no Zviedrijas, Norvēģijas un Vācijas, arī cenas ir labas. Lai piesaistītu vēl lielāku pircēju interesi, veikalā katru nedēļu notiek dažādas akcijas. Vēl viens šī tīkla veikalu labais darbs- apģērbs, kas divu nedēļu laikā no plauktiem netiek nopirkts, nonāk labdarībai. Pircēji jau nākamajā rītā var izvēlēties no jaunā piedāvājuma.
Kādā sarunā ar jaunajām māmiņām “Druva” dzirdēja viedokli: “Labi, ka ir šo preču
veikali, kā gan citādi jaunās ģimenes apģērbtu bērnus? Lielākā daļa mazuļu pašlaik uzaug, ģērbti humpaliņās. Bērni aug ātri, vajadzību daudz.”
Vai par to vajadzētu kaunēties? Nē.
Ir tikai dīvaini, ka ES valstī jāuzaug paaudzei, kuru vecāki var atļauties vien lietotas mantas.
Ilze Kalniņa
Komentāri