Nedēļas nogale daudzās ģimenēs ir iepirkšanās laiks. Laucinieki bieži vien
piektdienās, arī sestdienās brauc uz pilsētu lielveikaliem, lai iegādātos vajadzīgo. Pilsētnieki iemanījušies izmantot brīvo laiku, lai nesteidzīgi iepirktos. Lai arī daudz runāts, ka Cēsis kļūst aizvien tukšākas, ne pie visiem lielveikaliem tas redzams. Tiesa, lielveikalu pilsētā daudz – divi “Maxima”, divi “Supernetto”, “Mego”, “Elvi”, “top!”, “Solo” – un vēl gana daudz nelielu, mājīgu veikaliņu, kur var nopirkt gan pārtiku, gan sadzīvē vajadzīgo. Aizvadītajā piektdienā ap pusdienlaiku “Druva” apbraukāja Cēsu lielveikalus un pavēroja cilvēku iepirkšanās ritmu, pircējus. Todien sniga. Pie veikala “Elvi" Gaujas ielā tikai divas pircēju mašīnas.Veikalā savs desmits pircēju.Dažs arī iegriezies turpat blakus aptiekā, cits izvēlas ziedus salonā, vēl kāds ar pārdevēju apspriežas, kāda veļas mazgājamā mašīna labāka un lētāka. Nesteidzīgais ritms katru, kurš iegājis veikalā,it kā piebremzē skrējienā, gribas papētīt plauktus,izvēlēties. “Dzīvoju blakus veikalam un iepērkos tikai latviešu veikalos, atbalstu vietējos uzņēmējus,” par to,kāpēc iepērkas “Elvi”,saka Inesa un ar nožēlu uzsver – viņai ļoti nepatīk, ka mēs ļaujam sevi izmantot kā lētu darbaspēku, un nauda, kas varētu balstīt Latvijas ekonomiku, aizplūst prom. Ainārs Rudzītis ir no Pārgaujas. “Veikals pa ceļam uz mājām. Te nav drūzmas, ātri var iepirkties. Mazajos veikalos laiks jātērē, stāvot rindā, te viss brīvi un plaši,” domās dalās Ainārs un piebilst, ka sortiments jau visos veikalos apmēram vienāds, tāpat cenas.
Pensionāre Vera Rudzīte dzīvo Bērzainē.Uz “Elvi” dodas tikai pēc sīkumiem. “Šis ir pats dārgākais veikals, bet, blakus dzīvojot, pēc sīkumiem citur neiešu. Man ikvienai precei svarīgākā ir cena. Vērtēju atlaides, tad arī eju uz kādu no veikaliem,” teic Vera. Viņa “Druvai” izstāsta, cik kurā lielā vai mazā veikalā maksā piens.
“Supernetto” tiek dēvēts par lētu veikalu, to arī apliecina pilnie auto stāvlaukumi pie abiem. Pa brīvai vietai var atrast, dažbrīd kādu minūti jāpagaida, kamēr cits pircējs aizbrauc. “Mēs tikai uz “Supernetto” braucam. Cik te barība suņiem maksā un cik citos veikalos? Tāpat piena produkti. Cenas un piedāvāto preču daudzumu nevar salīdzināt ar to, kas mums pagasta veikalā. Ne jau par zemāku cenu produkti ir sliktāki,” domās dalās pie veikala Bērzaines ielā satiktā Aija. Viņa negrib teikt no kura pagasta, jo nevēlas publiski sliktu sacīt par vietējo veikalu, jo daudzi tajā iepērkas. “Kur vēl labāku veikalu var vēlēties? Tepat pie autoostas, līdz citiem lielveikaliem vēl aizietu, bet līdz autobusam tādu gabalu visu pirkumu aiznest nevaru,” pastāsta Aina Kalniņa no Liepas. Pie veikala “Mego” “Druva” satiek cēsnieku Jāni Jansonu. Viņš, lai arī laiks tāds, ka ārā nu nemaz negribas iet, ar velosipēdu izbraukājis pilsētas lielveikalus un uzzinājis, cik kas kur maksā. “Meklēju,kur lētāka prece. Pabraukāju, paskatos, jādomā taču, kā izdzīvot. Tauta ir iebāzta maisā,” saka cēsnieks un dalās pārdomās par tirgotājiem: “Vai tad viņi nesaprot – jo lētāk tirgos, jo vairāk pārdos un naudu iegūs to pašu.” Kur prece lētāka, tur lielāks apgrozījums un prece svaigāka.
Vilnis Ļuļis ar dzīvesbiedri uz Cēsīm atbraukuši iepirkties no Liepas. “Kad ir nauda, tad braucam uz pilsētu. Katrā veikalā jau ir kaut kas lētāks. Izbraukājam veikalus, tad sākam pirkties,” stāsta liepēnietis. Pie “Mego” laikā, kad piebrauc “Druva”, stāvlaukumā ir sešas automašīnas. Kāda sieviete, jautāta,vai pircēju veikalā kļuvis mazāk nekā vēl nesen, atzīst, ka vasarā bijis krietni vairāk un īpaši piektdienās te iepirkušies daudzi laucinieki. Var vien piebilst, ka “Mego” bija pirmais lielveikals Cēsīs, un daudziem tas aizvien ir iecienītākā iepirkšanās vieta. Tepat ir arī aptieka, banka, savu produkciju piedāvā “Ķekavas” putnu gaļas ražotāji, ir kafejnīca, strādā apdrošināšanas firma, kā arī logu un durvju tirgotāji. Pie veikala “top!” nekādas steigas. Pircēji lieliem iepirkumu maisiņiem iznāk, iekāpj mašīnā un aizbrauc.Veikala durvis ik pa brīdim ver kāds no tuvīnām daudzdzīvokļu mājām.
“Man šis veikals ļoti patīk. Pārdevējas laipnas, ja ko nevaru atrast, atnes, ieliek groziņā. Apkalpošana ir ļoti laba. Cenas jau nekur nav zemas. Mani šajā veikalā viss apmierina. Biju jaunajā lielveikalā, tāds plašums, grūti saprast, kur kas atrodas,” domās dalās Valda Skoboļeva, bet viņas kaimiņš Vilis ar prieku saka: “Kā tad var braukt garām tādam veikalam! Žēl tikai, ka te nav dzīvo zivju.” Valdai un Vilim tas ir tuvākais veikals, viņi dzīvo Priekuļu pagastā. Ritu un Juri Bones no Priekuļiem “Druva” satika pie veikala “Solo”. “Mums te patīk. Vietējā produkcija, apkalpošana laipna, cenas, ja produkcija garšo, tad, protams, apmierina. Un šis nav dārgākais veikals. Mums galvas par vecām, lai atcerētos, kurā veikalā kas par pāris santīmiem lētāks. Tikai žēl, ka te nav Rankas rupjmaizes. Pēc tās braucam uz “top!” Esmu bijusi dažā citā lielveikalā, man nepatika. Lielie pircējus piesaista ar atlaidēm,” stāsta priekuliete. Viņa izteica izbrīnu, kāpēc Cēsīs aizvien atver jaunus lielveikalus, ja cilvēku kļūst mazāk. Arī Valda Skoboļeva pauda uztraukumu: “Tādu lielveikalu atvēra tepat netālu, diemžēl par vietējiem tirgotājiem nevienam nekādas daļas.” Mazā “Maxima” vienmēr bijusi ļoti iecienīts veikals. Tagad arī lielā. Pie tām nekad netrūkst mašīnu, pircēji veido rindas. Pēc sarunām ar pircējiem “Druva” secināja, ka pircējs: 1. meklē iespēju nopirkt pašu lētāko produktu; 2. iepērkas sev tuvākajā veikalā, kur jūtas komfortabli; 3. izvēlas veikalu, kura saimnieki ir vietējie uzņēmēji; 4. izvēlas veikalu, kurā var nopirkt vietējās preces. Sarmīte Feldmane
Komentāri