Lielākie graudu iepircēji ir ierobežojuši graudu pieņemšanu, jo mitruma dēļ kaltes nespēj visus graudus izžāvēt, raksta laikraksts “Dienas Bizness”.
Kā liecina “Latraps” paziņojums kooperatīva biedriem, šogad izaudzēta ievērojami lielāka raža, diemžēl laika apstākļi līdz šim zemniekus nav lutinājuši.
“Piegādāto graudu mitrums ir ievērojami augstāks, nekā šobrīd spēj apstrādāt uzstādītās kalšu jaudas. Cits pēc cita aizveras graudu pirmapstrādes punkti, nespējot tikt galā ar mitrajiem graudiem. Visas kaltes strādā ar maksimālu jaudu,” teikts “Latraps” izpilddirektora Edgara Ružas paziņojumā kooperatīva biedriem. Viņš aicina lauksaimniekus būt saprotošiem un iecietīgiem.
Saskaņā ar “Latraps” informāciju uz laiku slēgts graudu un rapšus pieņemšanas punkts Vārmē, graudus un rapsi pārtraucis pieņemt AS “Dobeles dzirnavnieks”, mitros graudus nepieņem AS “Saldus labība” un citi.
Ruža stāsta, ka kritiskāka situācija izveidojusies Zemgalē, kur graudu ir ļoti daudz, turklāt mitrums tajos nesamazinās, pat neskatoties uz laikapstākļu uzlabošanos. Patlaban mitrums graudos ir 18%, un nākas tērēt lielus resursus, lai tos izžāvētu.
Ja graudu mitrums kulšanas mirklī ir līdz 16%-17%, “Latraps” vadītājs iesaka graudus glabāt savās saimniecībās. Tiklīdz pieņemšanas punktos sāks nākt sausāki graudi un būs izžāvēti iepriekš pieņemtie, arī pieņemšanas tempi palielināsies. Visi graudi tiks pieņemti un izkaltēti, sola “Latraps” vadība.
Uzskaites dati rāda, ka “Latraps” graudu pieņemšanas punktā Elejā jau pieņemts par 65% un visā Latvijā par 52% vairāk graudu nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Tas liecinot, ka pieņemšanas tempi nav zemāki kā iepriekšējos gados, bet ir daudz vairāk graudu. Kaltēšanas tempus pazemina tas, ka ievērojams daudzums piegādāto graudu nav pilnībā nogatavojušies.
“Situācija ir saspringta, un vienu dienu plānojam darbu apturēt, lai varētu pārkārtot darbu un sakārtot ražošanu,” stāsta “Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības” vadītājs Indulis Jansons. Iemesls – paaugstinātais mitruma daudzums graudos, kas šobrīd ir ap 18%, bet atsevišķos gadījumos pat sasniedzis 30%. Līdz ar to graudu žāvēšanai nākas tērēt lielus energoresursus, kas šo procesu sadārdzina.
Iespējamā rekordraža aktualizējusi jautājumu par graudu noliktavām – to var pietrūkt, taču, kā norāda paši lauksaimnieki, šāda raža iespējama tikai reizi desmit gados, tāpēc satraukumam nav pamata. Turklāt tuvākajās nedēļās sāksies aktīvs graudu eksports.
Zemkopības ministrijas prognozes liecina, ka šogad graudu kopraža varētu sasniegt 1,8 miljonus tonnu.
NOZARE.LV
Komentāri