Iedzīvotāji kritiski vērtē valsts ekonomiskās attīstības virzienu, liecina jaunākais “DnB Nord Latvijas barometra” pētījums.
Pētījumā noskaidrots, ka gada nogalē iedzīvotāji kritiskāk vērtējuši valsts attīstības virzienu un ekonomikas stāvokli. Tāpat noskaidrots, ka, pēc iedzīvotāju domām, paaugstinot vairāku nodokļu likmes, valdība nav rīkojusies pareizi un rezultātā nevis tiks vairoti budžeta ienākumi, bet pieaugs nabadzības līmenis un ēnu ekonomikas īpatsvars.
Decembrī par diviem procentpunktiem (novembrī 65%, decembrī 67%) pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka valsts kopējais attīstības virziens nav pareizs, turklāt kritiskāk vērtētas Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņas. Decembrī respondenti biežāk (42%) nekā novembrī (35%) uzskatījuši, ka situācija pasliktinās.
Savukārt pašreizējais ekonomikas stāvoklis biežāk vērtēts kā kopumā labs, taču, prognozējot ekonomikas stāvokļa izmaiņas nākotnē, iedzīvotāji bijuši skeptiskāki, un 35% aptaujāto norādījuši, ka situācija būs pasliktinājusies (novembrī šis rādītājs bija 30%).
Vērtējot savas ģimenes materiālo stāvokli, iedzīvotāji biežāk uzskatījuši, ka tas ir viduvējs. Nākotnē respondenti raugās optimistiskāk, jo 17% uzskata, ka pēc 12 mēnešiem viņu materiālā situācija būs kopumā uzlabojusies, bet 27% atzinuši, ka tā drīzāk vai pat ievērojami pasliktināsies.
Pētījumā noskaidrots, ka 72% respondentu ir noskaņoti pret nodokļu izmaiņām un uzskata, ka tās pasliktinās viņu ģimenes materiālo stāvokli, turklāt 65% ir pārliecināti, ka tādējādi pieaugs kopējais nabadzības līmenis sabiedrībā. Nedaudz vairāk par pusi jeb 58% aptaujāto ir pārliecināti, ka valstī pieaugs ēnu ekonomika un nodokļi gluži vienkārši netiks maksāti, savukārt 52% respondentu norāda, ka cilvēki mazāk iepirksies – gan samazinājušos ienākumu, gan pieaugušo cenu dēļ, jo nodokļu izmaiņas ietekmē abus minētos faktorus.
Vērtējot, kādi ar nodokļu sistēmas izmaiņām saistīti valdības lēmumi līdz šim bijuši pareizi, 44% respondentu norādījuši, ka tādu nav un šai jomā nekas nav izdarīts pareizi. Tikmēr 30% aptaujāto atbalsta dienesta auto nodokļa ieviešanu, bet 15% – kapitāla pieauguma nodokļa esamību.
Par visnetaisnīgākajām nodokļu izmaiņām gandrīz puse respondentu uzskata pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu, savukārt daži no valdības kļūdainajiem lēmumiem, pēc iedzīvotāju domām, ir arī progresīvā ienākuma nodokļa neieviešana un nepietiekama komunikācija par plānotajām nodokļu izmaiņām.
Jautāti, kuru nodokļu likmi vajadzētu samazināt vispirmām kārtām, 63% respondentu minējuši iedzīvotāju ienākuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli. Aptuveni divas reizes mazāk aptaujāto uzskata, ka būtu jāsamazina sociālais nodoklis.
Iedzīvotāji arī lūgti novērtēt, kādi jauni nodokļi sniegtu labumu gan valstij, gan sabiedrībai, un noskaidrots, ka Latvijā nepieciešamības gadījumā būtu jāievieš nodoklis luksusa precēm (46%), vides piesārņošanas nodoklis (42%), progresīvais ienākumu nodoklis (37%) un nodoklis veselībai kaitīgām pārtikas precēm (35%).
Visbeidzot – iedzīvotāji vērtējuši nodokļu maksāšanas paradumus un iemeslus to iespējamai nemaksāšanai. Noskaidrots, ka par trīs ceturtdaļām aptaujāto tiek nomaksāti visi likumdošanā paredzētie nodokļi, par 14% respondentu nodokļi tiek maksāti daļēji, savukārt 6% aptaujāto un viņu darba devēji nodokļus nemaksā vispār. Kopumā iedzīvotāji uzskata, ka nodokļi ir pārāk augsti un to nomaksas gadījumā viņu ienākumi būs pārlieku mazi (34%), kā arī – ka nodokļu nauda netiek izmantota sabiedrības interesēs (28%). Tie arī ir būtiskākie iemesli, kādēļ cilvēki izvairoties no nodokļu maksāšanas.
“DnB Nord Latvijas barometrs” tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
NOZARE.LV
Komentāri