Par licencētās
makšķerēšanas ieviešanu Gaujā runāts jau vairākus gadus, beidzot vezums izkustējies no vietas. Uz ieceres prezentāciju Cēsīs bija aicināti to pašvaldību pārstāvji, kuru teritorijām cauri tek Gauja posmā no Valmieras līdz Carnikavai.
Attīstīta biznesa nozare
Iniciatīvas grupa, kurā darbojas zivjaudzētavu “Kārļi” un “Brasla” vadītājs Jānis Balodis, Siguldas mušiņmakšķerēšanas kluba vadītājs Māris Bērziņš, biologs, mušiņmakšķernieks Reinis Rutkis un Valsts vides dienesta vecākais inspektors Uldis Lencbergs, sanākušos iepazīstināja ar savu redzējumu Gaujas apsaimniekošanā, lai padarītu to par lašveidīgajām zivīm bagātu upi, kas pulcētu makšķerniekus ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm.
Kā zināms, Gaujā lašus un taimiņus aizliegts iegūt visu gadu, bet cilvēki tomēr to dara, neapzinoties, ka sekas var būt ļoti smagas. Tāpēc svarīgi radīt iespēju tikt pie zivs legālā ceļā, risinājums viens – ieviest Gaujā licencēto makšķerēšanu. Tā kā tas ir Salacā.
U. Lencbergs norādīja, ka ideja neaprobežojas tikai ar licenču pārdošanu, jo tas nebūtu ilgtspējīgs projekts. Galvenais uzdevums domāt par pareizu upes apsaimniekošanu, lai Gaujā atkal atgrieztos laši. Tāpēc savu ieceri viņi nodēvējuši – “Lašveidīgo zivju nākotnes attīstības vīzija Gaujas baseina upēs”.
R. Rutkis pastāstīja, ka daudzās valstīs lašu makšķerēšana ir attīstīta biznesa nozare, kurā makšķernieki tērē lielu naudu. Arī no Latvijas daudzi brauc makšķerēt lašus uz Norvēģiju, Zviedriju, Lielbritāniju, atstājot naudu tur.
“Iespējams, Latvijā trūkst informācijas par šo iespējamo biznesa nozari. Tāpat kā pirms gadiem 20 neviens nevarēja iedomāties, ka kalnu slēpošana Latvijā kļūs par biznesu un šurp brauks tūristi no kaimiņvalstīm, tērējot naudu pie mums. Ar lašu makšķerēšanu ir līdzīgi, turklāt mūsu upes ir krietni konkurētspējīgākas pasaules mērogā nekā kalni. Mēs nevēlamies uz pašvaldību pleciem uzvelt zivju resursu atjaunošanu ar mērķi pašiem tās makšķerēt. Mēs redzam iespēju veidot ilgtspējīgu attīstības modeli, kurā ieguvēji būtu uzņēmēji, makšķernieki, pašvaldības, bet lai tas notiku, jāatjauno zivju populācija, galveno uzsvaru liekot tieši uz lašveidīgajām,” teica R. Rutkis.
Viņš pastāstīja, ka pasaulē viena nedēļa lašu makšķerēšanā makšķerniekam izmaksā vismaz 1000 eiro, dažviet sasniedzot daudzkārt lielākas summas. Neraugoties uz to, pieprasījums esot tik liels, ka piedāvājums nespēj to apmierināt. Jo dabīgais lašu areāls pasaulē ir ierobežots, bet tajā ietilpst Latvija, šis apstāklis jāizmanto. R. Rutkis aicināja mācīties no kaimiņiem lietuviešiem, kuriem licencētā lašu makšķerēšana ir upē Neris, tur septembrī ierodas makšķernieki no daudzām valstīm: “Kad Norvēģijā, Zviedrijā lašu makšķerēšanas sezona beidzas, varam nākt ar savu piedāvājumu.”
Jāņu lasis
R. Rutkis norādīja, ka dabas unikalitātes un zivju lieluma dēļ esam ļoti konkurētspējīgi: “Makšķerniekiem ir teiciens, ka svars ir no svara. Norvēģijas upēs noķertie laši sver piecus, sešus kilogramus, pie mums 10 – 15 un vēl vairāk. Piemēram, Lietuvā pērn lielākais lasis bija smagāks par 25 kilogramiem, kādu nav iespējams iegūt ne Norvēģijā, ne Lielbritānijā.”
Atšķirībā no Latvijas, lietuvieši sapratuši, ka faktiski zivju nārsts sākas vēlāk, nekā mums noteiktajā 1.oktobrī, viņi ļauj pirmās divas oktobra nedēļas makšķerēt. Tādēļ makšķernieki no plaša reģiona dodas uz vienu upi Lietuvā, jo citur sezona beigusies.
Oktobra sākumā Gaujas Nacionālā parka teritorijā tūristu gandrīz nav, jo laivošanas sezona beigusies, bet slēpošanas – vēl nav sākusies. Licencētās makšķerēšanas ieviešana un lieguma sākuma pārcelšana dotu iespēja daļēji aizpildīt šo tukšumu.
Ieceres autori vairākkārt uzsvēra, ka licencētā makšķerēšana nebeidzas tikai ar papīra izsniegšanu. Pirmām kārtām jādomā par ilgtspējīgu upes apsaimniekošanu, lai
populācija spētu pati sevi atražot un tam nebūtu jātērē lieli līdzekļi.
Viena no nākotnes iecerēm, atgriezt upē tā saukto Jāņu lasi, kas ienāk upē pavadīt vasaru, lai rudenī nārstotu.
“Diemžēl Jāņu lasis gandrīz izzudis,” atzina R. Rutkis. “Ir versija, ka tas noticis tāpēc, ka padomju laikā mērķtiecīgi atražoja tikai to lasi, kas ienāca upēs rudenī. Mums vajadzētu situāciju vērst par labu, pārdomāti darbojoties, to iespējams izdarīt.”
Viņš arī pastāstīja, ka notikušas sarunas ar klastera “Enter Gauja” pārstāvjiem, un ar tā starpniecību iespējams saņemt finansējumu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrādei. Taču tam vajadzīgs pašvaldību atbalsts. Nevar gūt labus rezultātus, nedomājot par visas upes apsaimniekošanas modeli. Pietiek vienai pašvaldībai izturēties noraidoši, gaidītā rezultāta nebūs. Gaujas baseinā apsaimniekošanas modelis jāskatās visu pašvaldību kontekstā. Kopīgi jādarbojas, lai laši būtu arī Gaujā pie Virešiem, kā tas bija Latvijas laikā.
“Upe ir dzīvs organisms, nevar izraut vienu posmu. Jādomā par upes attīstību visā garumā, jo lielāks būs nārsta areāls, jo vairāk zivju būs upē. Tāpēc pašvaldībām jābūt vienotām. Zivis nezina pašvaldību robežas, tās ir visā posmā,
ja vienā posmā nav nekādas kontroles, projektam nav īstas nākotnes,” piebilda J. Balodis, norādot, ka šogad Gaujā pie Virešiem tiks ielaisti 78 tūkstoši lašu mazuļu.
Pašvaldības atbalsta
No vēsturiskā Cēsu rajona uz sarunu bija ieradušies pašvaldību pārstāvji no Cēsīm, Līgatnes, Pārgaujas, Amatas novada. Nebija pārstāvēts Priekuļu novads, lai arī ielūgumi izsūtīti visiem. Pašvaldību pārstāvji atzina, ka šis ir atbalstāms projekts, taču nepieciešama skaidrība, kā tas
norisināsies.
Līgatnes novada domes deputāts Ainārs Šteins norādīja, ka makšķerēšana ir liela industrija, un tas jāizmanto: “Šobrīd process ir pašplūsmā. Redzam pie Gaujas daudz spiningotāju. Teorētiski viņi spiningo asarus, bet kā ir faktiski? Tiek izcelti arī lašveidīgie, bet uz to tiek pievērtas acis. Sistēma jāsakārto, lai upē būs zivis, tad makšķernieki brauks šurp un būs gatavi maksāt.”
Amatas novada izpilddirektors Māris Timermanis uzsvēra, ka vispirms jādomā par vietējiem makšķerniekiem, tikai tad – par ārzemnieku piesaistīšanu.
Pārgaujas novada priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš atzina, ka deputāti ieceri
atbalstīs, ja būs skaidra nākotnes vīzija: “Ideja laba, jo netrūkst cilvēku, kuri labprāt legāli noķertu kādu lasi. Tagad viņus baida lielie sodi.”
Pašvaldību pārstāvji vēlējās zināt, kāda ir pieredze Salacā, kur ir licencētā makšķerēšana. R. Rutkis norādīja, ka pašvaldības tur apvienojušās šim projektam, diemžēl trūkstot nākotnes redzējuma, kas ir pats svarīgākais: “Ikvienam, arī makšķerniekiem, svarīgi zināt, ka iecere virzīta uz attīstību, ka tā nav tikai licenču tirgošana. Tāpēc jādarbojas visiem kopā, šī ideja pāris gadu jāpieslīpē, jāattīsta, lai 2016.gadā varētu runāt par licencētās makšķerēšanas ieviešanu. Ilgtermiņā ieguvēji būs visi, jo pie upes būs kārtība.”
Sanākušie atzina, ka vēl daudz neskaidrību un risināmu jautājumu, bet pirmais solis ir sperts. Atliek tikai turpināt.
“Mums svarīgi saprast, vai pašvaldības ir ieinteresētas ieceres īstenošanā un atbalstīšanā, kādi ir iespējami attīstības varianti, ņemot vērā pašvaldību ieteikumus. Pēc Ministru kabineta noteikumiem pašvaldības ir tās, kas savās ūdenstilpēs organizē licencēto makšķerēšanu, tāpēc svarīgi, lai tās diskutētu par ieceri. Esam gatavi braukt, stāstīt, jo, mūsuprāt, cita risinājuma nav,” uzsvēra U. Lencbergs.
Jānis Gabrāns
Komentāri