SIA „Latvijas Energoceltnieks” (Būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis prognozē, ka šogad turpināsies būvniecības izmaksu pieaugums, ko veicina ne tikai izmaiņas nodokļos un būvniecības materiālu izejvielu sadārdzināšanās, bet arī darbaspēka izmaksu pieaugums.
„Maksimāli iespējamā izmaksu optimizācija būvniecības sektorā jau ir notikusi un runāt par turpmāku būtisku izmaksu kritumu nav pamata. Gluži pretēji, varam sagaidīt būvniecības izmaksu kāpumu, līdz ar nodokļu celšanos, būvmateriālu un darbaspēka izmaksu pieaugumu. Jau šobrīd nozarē esam novērojuši būvniecības izmaksu kāpumu atsevišķās pozīcijās, lielākoties pateicoties nodokļu, resursu un arī darbaspēka sadārdzinājumam. Paredzu, ka izmaksu pieaugums būs vērojam ne tikai celtniecības nozarē, bet arī citās tautsaimniecības nozarēs, jo nepastāvība un nekonsekvence valsts nodokļu politikā, kā arī joprojām tikai vārdos paustais valdības atbalsts tautsaimniecībai, neveicina ekonomikas atlabšanu, bet gan veido papildus slogu uzņēmumiem un rada haosu visās tautsaimniecības nozarēs kopumā,” skaidro Andris Asars – Asarovskis.
Nodokļu celšana ietekmēs cenu izmaiņas
A.Asars – Asarovskis uzsver, ka būtisks faktors, kas ietekmēs ne tikai būvniecības nozares izmaksu pieaugumu, bet arī citas tautsaimniecības nozares, ir valdības plānotās nodokļu izmaiņas, lai panāktu budžeta konsolidāciju.
„Viennozīmīgi būvniecības izmaksas pieaugs līdz ar nodokļu celšanos, kā arī to ietekmēs plānotās energoresursu, dabas gāzes, degvielas u.c. resursu plānotās cenu izmaiņas. Uzskatu, ka papildus nodokļu sloga piemērošana nav risinājums, turklāt tas ir neloģisks, jo katrs uzņēmums, uzsākot saimniecisko gadu, savlaicīgi plāno savas izmaksas, ietverot arī prognozējamu sadārdzinājumu, kas plānojot būvniecības izmaksas, ir ļoti būtiski. Taču, ja valdības rīcība, palielinot nodokļus nav prognozējama, uzņēmumam to darīt ir vēl sarežģītāk, it sevišķi, ja uzņēmums plāno piedalīties iepirkumos uz ilgtermiņa projektiem, jo tādējādi saplānot un prognozēt cenu izmaiņas ilgtermiņā faktiski nav iespējams,” skaidro Andris Asars – Asarovskis.
Darbaspēka trūkums
Jau šobrīd nozarē izjūtam kvalificētu speciālistu trūkumu – esošie speciālisti burtiski tiek izķerti. Tā rezultātā var palielināties darbaspēka izmaksas, ko nosaka kvalificētu inženiertehnisko speciālistu katastrofāls trūkums.
„Uzskatu, ka daudz lielākam atbalstam nodarbinātības veicināšanā jābūt arī no valdības puses, piemēram, jāattīsta atbalsta programmas uzņēmējiem, kas piedāvā jaunas darba vietas un sniedz darba iespējas. Būtiski radīt vidi, kur uzņēmēji būtu motivēti nodrošināt jaunas darba vietas un maksāt nodokļus, tādejādi vairojot budžeta ieņēmumus. Domāju, ka cilvēkresursu deficītu visspēcīgāk izjutīsim līdz ar sezonas sākšanos,” skaidro Andris Asars – Asarovskis.
Būvmateriālu sadārdzināšanās un deficīts
Samazinoties būvniecības apjomiem, būvmateriālu vairumtirgotāji nav veidojuši atsevišķu materiālu uzkrājumus. Līdz ar to nereti veidojas situācija, kad būvniecībai nepieciešamie materiāli ir jāpasūta no ārvalstīm, kas ne tikai sadārdzina materiālu izmaksas, bet arī prasa ilgāku laiku to piegādei. Turklāt tendences pasaules tirgū liecina, ka pieaugs metālu un kokmateriālu cenas, kas atstās ietekmi arī Latvijas tirgū un būvmateriālu izmaksu pieaugumu kopumā.
Turpina Andris Asars – Asarovskis: „Pieaugot būvniecības materiālu cenām, viennozīmīgi augs arī būvniecības izmaksas kopumā, kas var sarežģīt darbu izpildi tām būvkompānijām, kas par konkrēto objektu piedāvājušas zemāko – dempinga cenu.
Tā joprojām ir liela problēma iepirkumu konkursos, kā rezultātā tiek degradēta būvniecības nozare kopumā, jo atsevišķas būvkompānijas joprojām ir gatavas upurēt sava uzņēmuma ilgtspēju, lai uzvarētu konkursā, piedāvājot zemāko cenu bez objektīva seguma.”
Maija Dulle – Sūniņa
Komentāri