Pārgaujas novadā Plācī notika kārtējais Straupes lauku labumu tirdziņš. Šoreiz – Lieldienu noskaņās. Šogad tirdziņš svinēs darbības trešo gadadienu, pateicoties šai tirgošanās iespējai, daudzas zemnieku saimniecības, amatnieki raduši noietu saražotajai produkcijai.
Tirdziņā sastopami daudzi Pārgaujas un apkaimes novadu un tālāko Vidzemes pagastu zemnieki mājražotāji. Taču ir arī tirgotāji no tālākām vietām, piemēram, no Bauskas. Straupes pagasta saimniecības “Vālodzēni” bitenieks Otto Abzalons uzsver, ka tirdziņa tradīcija tiešām ir vērtīga gan pircējiem, gan arī pašiem produkcijas ražotājiem. Vaicāts, vai medu pērk labi, O. Abzalons saka, ka to vairāk iegādājoties ziemā, kā arī jaunā medus laikā, tomēr ik reizi kāds tirdzinieks vēlas iegādāties medu. O. Abzalons vērtē, ka pirktspēja gan mazinājusies – cilvēki izvērtē, kas patiešām ir vajadzīgs, ko var atstāt uz citu iepirkšanās reizi.
Bijušā Limbažu rajona Skultes pagasta šķirnes trušu un putnu audzētavas “Margrietas” pārstāve Inga Lietiņa uz tirdziņu brauc jau trešo gadu. Viņa atzīst, ka pircēju interese par putniem un trušiem ir ļoti liela un pēdējo gadu laikā aizvien palielinās. Iegādājas gan šķirnes trušus, gan dējējvistas, paipalas. Gadu gaitā lauku sētu saimnieki aizvien vairāk novērtē, ka izdevīgāk audzēt šķirnes trušus un putnus. Turklāt interese ir ne tik daudz par dējējvistu šķirnēm, labprāt pērk dekoratīvo šķirņu putnus –
krāsainus, košus.
Vien no gada sākuma uz tirdziņu brauc arī Burtnieku novada Matīšu pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Rūķīši” pārstāvis Jānis Šļaukstiņš, piedāvājot saimniecībā ražotās desas, kas pagatavotas no bioloģiski audzētu liellopu gaļas. Produkciju pārdod arī Rīgā – tur pirktspēja esot daudz lielāka un tāpat arī pieprasījums, tomēr arī Straupes lauku labumu tirdziņā pakāpeniski veidojoties pastāvīgo klientu loks. J. Šļaukstiņš piebilst, ka Latvijā liellopu gaļas ēšanas tradīcijas nav spēcīgas, tādēļ interese par produktu veidojas un nostiprinās palēnām.
Straupes lauku labumu tirdziņa koordinatore Rudīte Vasile atzīst: “Palielinās to zemnieku saimniecību, mājražotāju un amatnieku skaits, kuri vēlas pircējiem piedāvāt savu produkciju tirdziņā. Daudziem gan nākas atteikt dalību, jo stingri turamies pie principa, lai tirdziņā produkciju tirgotu tikai tie, kuri atbalsta Straupes lauku labumu tirdziņa filozofiju. Mums būtiska ir “slow food” – “lēnās ēšanas” – filozofija, svarīgi, lai tirdziņā nopērkamā produkcija būtu pašu audzēta, mājās gatavota. Trīs būtiskākie atslēgas vārdi tirdziņa dalībniekiem ir – sezonāli, tradicionāli un vietēji produkti. Mūs iepriecina, ka aizvien vairāk cilvēku atbalsta šo domāšanas veidu.
Šogad tirdziņš svinēs trešā gada jubileju. Šajos gados palielinājusies produkcijas daudzveidībā, zemnieku saimniecības atrod jaunas nišas un attīsta ražošanu. Zemniekiem, mājražotājiem ir apbrīnojama izdoma un enerģija. Ja ir cilvēki, kuri sūkstās, ka nezina, ko darīt, kā saimniekot, tad varu vien ieteikt pastaigāt pa tirdziņu, paskatīties, ko tirgotāji piedāvā, tad izdomāt jaunus, interesantus produktus, kuru tirdziņā pietrūkst. Ļoti gribētos, lai iesaistās aizvien vairāk Pārgaujas un tuvāko novadu ražotāju.”
Daudziem tirdziņš bijis pamudinājums uzsākt un attīstīt mājražošanu, dārzeņu audzēšanu, lopkopību. R. Vasile uzsver: “Tirdziņa organizēšana ir liels izaicinājums – nepārtraukti jāstrādā, lai tas būtu aizvien interesantāks un labāks. Lielākoties tirdziņi tiek organizēti lielās pilsētās – Rīgā, Valmierā, Cēsīs. Gadu simtiem bijis tā, ka zemnieki braukuši uz pilsētu, lai pārdotu savu produkciju. Mēs esam izdarījuši otrādi – organizējam tirdziņu laukos un mudinām pilsētniekus turp doties!”
Māra Majore – Linē
Komentāri