21. februārī Starptautiskā dzimtās valodas diena. To pirms 21 gada iedibināja UNESCO, lai izceltu valodas nozīmi saziņā, pašizpausmē, sabiedrības veidošanā, zināšanu apgūšanā un tālākā nodošanā.
Dzimto valodu cilvēks iemācās pirmo, tā atver pasauli, nosaucot lietas, sajūtas, redzēto, arī neizprotamo vārdos. Līdzās katra dzimtajai valodai dzirdam citas valodas, mācāmies tās, bagātināmies. Bet dzimtā valoda lielākajai daļai Latvijā ir latviešu valoda.
Kā skan latviešu valoda? Pastaigājot pa Cēsu ielām, dzirdam – cilvēki sarunājas, vārdi atbalsojas. Viena no latviskākajām pilsētām arī latviski skan. Tikai…, uzmetot acis izkārtnēm pie dažādām tirdzniecības vietām, brīdi pārņem mulsums. (Skat.foto)
Izkārtnēs redzam jau pierastos – bistro, saimniecības preces, kafejnīca. Un līdzās tiem parādās nosaukumi, kuros ir skaitlis četri. Tas nav domāts kā cipars, bet gan izrunājot – “for”, tātad no angļu valodas – jums. Ko tikai mums nepiedāvā? 4 tiek izmantots dažādās nozarēs.
“Tos varētu nodēvēt par kodētajiem nosaukumiem. Tajos parādās simboli, tam, kurš tos ierauga, jādomā, ar ko tie asociējas, vai jāuztver fonētiskais skanējums. Četri latviski nesapratīsi. Reizēm kodēti veidotie nosaukumi ir pat interesanti. Tie liek apstāties, gribas saprast, atšifrēt. Vienīgi lielākajai daļai cilvēku tie neko neizsaka. Ja neiedomājas, ka rakstīts citā valodā un atgādina savārstījumu,” stāsta Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste Evelīna Zilgalve.
Arī aģentūrai bieži zvana vecākā paaudze un ir sašutuši, jo nesaprot nosaukumus ielās. “Iespējams, uzņēmējs jau ir iekodējis, kādus klientus savā uzņēmumā viņš vēlas redzēt,” teic E.Zilgalve.
Cēsīs, Rožu laukumā, jau daudzus gadus darbojas kafejnīcā “Cafe 2 Locals”. Tai nosaukumu izdomāja viena no pirmajām īpašniecēm Jolanta Sausiņa. “Bijām divi partneri, divi vietējie, piedāvājām ēdienu, kas top no vietējiem produktiem. Tā kā kafejnīca atrodas vecpilsētas centrā, domājām, ka nosaukums piesaistīs un būs saprotams ārzemniekiem. Izrunājot 2 angliski, var arī saprast, ka reizē tā ir vieta vietējiem,” atceras J.Sausiņa. Viņa arī atgādina, ka svešvārdi tirdzniecības vietām bijuši arī pirmās brīvvalsts laikā. Tikai tolaik tie reizē arī informēja, kam konkrētais uzņēmums pieder. “Bieži vien ar vienu svešvārdu var pateikt ļoti daudz, kamēr latviski tas ir teikums. Ja kādā vārdā kaut ko nosauktu pasaulē visi zina, kāpēc mums būtu jāizdomā kas savs,” pārdomas izsaka J.Sausiņa.
E. Zilgalve atgādina, ka nosaukumos saduras latviešu valodas un uzņēmumu nosaukumu reģistrēšanas noteikumi. Ja izmantoti latviešu burti, tad drīkst rakstīt visu. Nosaukumus valsts valodas aģentūra ierobežot nevar. Daudz kas atkarīgs arī no klientiem, vai viņi iebildīs, jautās, kāpēc tāds nosaukums. Tad, iespējams, uzņēmējs kaut ko mainīs.
E Zilgalve atzīst, ka ir valodas, kuru skanējums latviešiem patīk. “Itāļu, franču valodās ir elegance. Un tās skan smalkāk. Ja “pica” uzrakstīsim kā Itālijā “pizza”, tad varbūt pievilināsim klientus, jo te, iespējams, pica ir kā Itālijā. Uzrakstīt kafejnīcas nosaukumu franciski noteikti šķiet smalkāk. Ēdienkartē piedāvātais kruasāns nešķitīs tik vilinoši, kā croissants,” skaidro E.Zilgalve un uzsver, ka mums ir daudz stereotipu, daudz asociāciju un valoda no tā nav pasargāta. Ar valodu spēlējamies un rīkojamies, kā vēlamies.
Ikdienā nosaukumi, termini, jaunākās tendences visās nozarēs pie mums atnāk angliski. Pamazām tos latviskojam vai pieņemam, kādi tie ir, tikai rakstām latviski, kā, piemēram, pica. “Tā ekspertu komisija pieņēma, ka sacīsim vintāžas stils, nevis kādu senlietu stilu, bet francisko variantu,” stāsta aģentūras galvenā lingviste un uzsver, ka ikvienu kaitina, ja kaut kā ir par daudz. Ejot pa pilsētu un redzot uzrakstus citās valodās, gribas jautāt, kāpēc. “Tūristiem noteikti ir interesantāk uz izkārtnēm redzēt latviskus nosaukumus, nevis tādus pašus kā citās Eiropas valstu pilsētās. Saprotu, jaunā paaudze studējot daudz lasa un sarunājas angliski, viņiem ērtāk sazināties, lietojot sev labi zināmus terminus, nosaukumus. Kad klausies, daudz ko nesaproti, jo angļu valodas vārdi tiek iecelti latviešu valodā. Tas izraisa pretestību,” pārdomās dalās E.Zilgalve.
Latviešu valodu ļoti maina birokrātiskā Eiropas Savienības valoda. Rakstot projektus, cilvēki iemācās birokrātisko valodu, tā ienāk ikdienas saziņā un pat ietekmē domāšanas veidu. Valodā dažādas jomas un sfēras ir saistītas, viens stils ietekmē nākamo. “Tulkotie teksti ir smagnēji, ar samudžinātajiem teikumiem. Lasīju skolēnu zinātniskos darbus, secinājumos reizēm viens teikums aizņem piecas rindas, vārdu kārtība teikumos lēkā, lērums lieku vārdu. Te jūtama citvalodu tekstu ietekme un ikdienā dzirdētais,” pastāsta E.Zilgalve un piebilst: “Nav jau tā, ka jaunā paaudze ir sajūsmā par to, kādi vārdi ienāk latviešu valodā. Daudzi paši latvisko svešvārdus.”
Birokrātiskās valodas paraugi ir informatīvie plakāti pie objektiem, kurus būvē vai atjauno. “Vietas maz, bet nosaukums aizņem trīs rindas. Ejot garām, izlasi un nevari saprast, kas tur tiek darīts. Un šādi teksti ienāk arī skolēnu burtnīcās,” vērtē aģentūras speciāliste un atgādina: “Ja paši domāsim, ka latviešu valoda ir prestiža, stilīga, skaista un skanīga, tad tas tā arī būs. Viss atkarīgs no tā, kā mums pašiem šķiet.”
Komentāri