Lai pievērstu sabiedrības un politiķu uzmanību Baltijas valstu zemnieku diskriminējošai situācijai saistībā ar nevienlīdzīgajiem tiešmaksājumiem, ceturtdien, 7.februārī, pie Eiropas Parlamenta ēkas Briselē Šūmana laukumā notiks Baltijas lauksaimnieku protesta mītiņš, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāve Sabīne Puķe.
Plānots, ka mītiņā piedalīsies apmēram 100 cilvēki, apmēram vienlīdz lielā skaitā no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, savukārt Latvijas delegācija uz pārējo fona izcelsies ar zemnieku kori.
“Šī protesta akcija no iepriekšējām atšķirsies ar to, ka esam organizējuši kori, kurš laukumā dziedās visu mītiņa laiku no plkst.14 līdz 17. Korī sapulcējušies cilvēki, kuri jau dzied savu novadu koros, savukārt diriģents būs Gints Ceplenieks,” sacīja Puķe.
Viņa arī norādīja, ka kora “ģenerālmēģinājums” būšot rīt plkst.16.30 Doma laukumā, kur plānots akcijas “Baltijas ceļš” kulminācijas pasākums. Simbolizējot Baltijas valstu vienotību, maģistrāles “Via Baltica” pievadceļos rīt, 5.februārī, tiks izvietoti 400 ugunskuri.
“Ugunskuri degs laikā no plkst.17 līdz 18, tie tiks izvietoti vienmērīgi visa ceļa garumā. Plānots, ka šīs iespaidīgais skats tiks filmēti arī no gaisa, jo esam noīrējuši šim nolūkam helikopteru. Uzfilmētais materiāls tiks nodots visām lielākajām pasaules ziņu aģentūrām, jo tā ceram iespējami plašākai auditorijai skaidrot nevienlīdzīgo Baltijas zemnieku situāciju,” norādīja pasākuma rīkotāju pārstāve.
Viņa arī sacīja, ka ugunskurus organizēs galvenokārt tie lauksaimnieki, kuri dzīvo šosejas tuvumā, tomēr arī citu novadu zemnieki ir gatavi sniegt atbalstu, kaut vai piegādājot malku ugunskuriem. Ugunskuru akcijai veltīti pasākumi notiks arī Salacgrīvā, Saulkrastos, Ķekavā, Iecavā, Bauskā un robežpunktos ar Igauniju un Lietuvu.
Kā ziņots, pērn Baltijas lauksaimnieki rīkoja līdzīgu protesta akciju, sponsorējot padomju laika traktora braucienu maršrutā Tallina-Brisele. Traktors uz Briseli devās 12.novembrī, galapunktā ieradās 22.novembrī un bija galvenais objekts Baltijas valstu lauksaimnieku rīkotajā protesta akcijā, kurā piedalījās apmēram 100 cilvēku.
Patlaban gan Baltijas valstu politiķi, gan lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas savstarpējās sarunās meklē situācijas risinājumu saistībā ar nevienlīdzīgajiem ES tiešajiem maksājumiem.
Pērn novembrī izteiktajā Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja ES daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam piedāvājumā Baltijas valstīm paredzēti 196 eiro (138 latus) lieli platību maksājumi par hektāru, tomēr tas varētu tikt sasniegts tikai 2020.gadā, kamēr lauksaimnieku prasība ir vienlīdzīgi maksājumi jau no 2014.gada. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
NOZARE.LV
Komentāri