Lai arī ziema bijusi sniegota un auksta, kalnu slēpošanas trases šogad apmeklētas mazāk nekā pērn, tomēr bijis vairāk ārzemnieku, raksta laikraksts “Dienas Bizness”.
Visi aptaujātie slēpošanas trašu pārstāvji atzina, ka šī sezona bijusi nedaudz sliktāka par iepriekšējo. “Šogad vērojams kritums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kas arī nebija labākais. Kritums ir apmēram 25%. Tomēr situācija bija labāka nekā 2009.gadā. Pirmais iemesls ir krīze, otrais – slēpošana vairs nav tik populāra kā pirms pieciem gadiem. Tagad populāra ir distanču slēpošana un televizors. Bet kaut ko droši vien esam arī nopelnījuši,” norāda slēpošanas trases “Milzkalns” direktors Viesturs Ošnieks.
Viņš uzsver, ka šī ziema nebija īpaši piemērota kalnu slēpošanai, jo janvārī bija atkusnis, bet pēc tam lielais aukstums, “kas vienai sabiedrības daļai iegrieza pa kabatu, jo paaugstinājās apkures rēķini”. Sniegs esot tikai viena maza daļiņa no tā, kas vajadzīgs, lai sezona izdotos.
“Žagarkalnam” šī sezona bijusi līdzīga kā iepriekšējā, lai arī vērojams neliels kritums – aptuveni 7%, paskaidroja kalna pārstāve Zane Lūkina. Savukārt “Reiņa trases” Siguldā pārstāvis Austris Brutāns atzina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vērojams ievērojams apgrozījuma kritums aptuveni 30% apmērā.
Trašu īpašnieki uzskata, ka pie vainas bijusi cilvēku zemā maksātspēja, kā arī ar sniegu bagātā ziema, kas cilvēkiem devusi izvēles iespējas, piemēram, nodarboties ar daudz lētāko distanču slēpošanu. Kā iemeslu daži min arī pēdējos gados pieaugušo konkurenci. Pieprasījuma mazināšanās dēļ daudzi jau pērn bijuši spiesti samazināt cenas, bet šogad pārsvarā cenu kritums maskēts aiz dažādām akcijām un atlaidēm.
Jauniešiem populārāks esot snovbords, bet vecākajai paaudzei – slēpošana. “Milzkalnā” liela daļa klientu esot arī pensionāri, kam tiek piedāvātas atlaides. Lielākoties gan trases apmeklējot pastāvīgie klienti, kas slēpo vai snovo vairākas reizes nedēļā.
Gandrīz visas slēpošanas trases ir priecīgas par lielo kaimiņvalstu slēpotāju interesi par mūsu kalniem. Kurzemes trasēs strauji audzis lietuviešu skaits. “Klāt nākuši aptuveni 15% Lietuvas klientu, ja tā nebūtu, tad droši vien būtu daudz bēdīgāka situācija,” uzskata Ošnieks. “Mums kalnu slēpošanas bums bija pirms septiņiem gadiem, bet lietuviešiem šī aizraušanās sākas tagad. Ar katru gadu viņu skaits pieaug, un droši vien pēc 3-4 gadiem lietuvieši mūs panāks.”
Vidzemē vairāk bijis igauņu un krievu slēpotāju. “Domāju, ka šogad ārzemnieku pie mums bija ap 60% un latviešu tikai 40%. Tomēr sezonas noslēgumā tas nedaudz mainījies,” sacīja Lūkina.
Savukārt “Reiņa trasē” stāsta, ka būtiski palielinājies klientu skaits no Krievijas.
Gandrīz visi aptaujātie atzina, ka nedaudz reklamējušies ārvalstu tirgos, bet nezināja teikt, vai tas devis tiešus rezultātus. Kaimiņvalstu slēpotāji mūsu trases izvēloties, jo tās esot ērtākas un plašākas, arī serviss esot labāks, turklāt liela priekšrocība esot arī salīdzinoši zemās cenas, ko nevarot piedāvāt Eiropā.
NOZARE.LV
Komentāri