Uzņēmīgu cilvēku grupa ir iecerējusi atjaunot pirms pāris gadiem Latvijā likvidēto cukura nozari, raksta laikraksts “Dienas Bizness”.
Pagaidām šīs aktivitātes tiek dēvētas par sava veida sagatavošanos un izzināšanas procesu. Projektā iesaistītie cilvēki īpaši nevēlas runāt publiski, jo “taustāma” projekta neesot, esot vien ideja, turklāt priekšlaicīga reklāma tās īstenošanu varot apgrūtināt, jo varot rasties kādi “zemūdens akmeņi”.
Turklāt cukura ražošana Eiropas Savienībā (ES) ir ļoti regulēts tirgus, un šobrīd Latvijai nemaz nav šī produkta ražošanas kvotu un nevienam no esošajiem ražotājiem neesot interese “pie sāniem” iegūt kaut nelielu, tomēr konkurentu – it īpaši pēc pāris gadiem, kad vismaz formāli cukuru atkal Latvijā varēs ražot.
Pēc vairāku citu aptaujāto domām, cukurfabrika Latvijā agrāk vai vēlāk sāktu īstenot agresīvu politiku, lai iekarotu vietējo tirgu, kas ir ap 80 miljoniem latu un ko šobrīd ir aizņēmuši ārvalstu ražotāji. Tas samazinātu importu un tādējādi uzlabotu eksporta/importa bilanci. Valsts tādējādi iegūtu jaunas darba vietas gan tieši ražotnē, gan arī rūpnīcu apkalpojošajās jomās, gan arī papildu nodokļus.
Aptuvenas jaunās rūpnīcas izmaksas tiek lēstas ap 100 miljoniem latu, lai arī minētās summas svārstās no 30 līdz pat 200 miljoniem latu. Ja mazākās summas projektā spētu ieguldīt arī pašmāju uzņēmēji, lielākie projekti bez spēcīga investora piesaistes neesot īstenojami.
Kā iespējamās ražotnes izvietošanas vietas tiek minētas Iecava, kur varētu pārstrādāt vietējo zemnieku izaudzētās cukurbietes, kā arī ostas pilsētas Ventspils un Liepāja, kur cukuru varētu ražot no ievesta jēlcukura, savukārt saražoto vismaz sākotnēji varētu eksportēt uz valstīm, kas nav ES.
Bijušais cukurbiešu audzētājs, ZS “Zemgaļi” īpašnieks Modris Villa, kurš ir viens no darba grupas dalībniekiem, paudis viedokli, ka atjaunot cukura ražošanu būtu vienkārši, jo daudzām saimniecībām vēl esot saglabājusies tehnika. Projektu esot gatavi finansēt vairāki investori no Krievijas, turklāt ražotnes izveidei būtu iespējams piesaistīt kredītu.
Villa nav atklājis potenciālo investoru vārdus, kā arī cilvēkus, kas vēl darbojas cukura nozares reanimēšanas darba grupā. Lauksaimnieks vien atzinis, ka viņu vidū ir četri pieci lielie bijušie cukurbiešu audzētāji, kuriem ātri būtu iespējas piepulcēt vēl ap simtu.
Darba grupā darbojas arī savulaik lielākās cukurbiešu ražotājsaimniecības SIA “Uzvara – lauks” pārstāvji, kuras valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš par projektu gan izteicies ļoti izvairīgi.
LETA
Komentāri