Pavasaris ir apkārtnes sakopšanas laiks, bet pēc šādiem darbiem allaž rodas jautājums, kur likt visu savākto? Katru rudeni koki nomet
lapu rotu, cilvēkiem, kuru māju pagalmos tie aug, nākas pieņemt lēmumu, ko darīt ar nokritušajām lapām.
Viedokļi ir dažādi. Vieni uzskata, ka tās jāatstāj tur, kur nokritušas, jo daba pati tiek galā ar sevi. Kā teikt, neviens taču nebrauc uz mežu, nevāc tur nokritušās lapas un neved uz atkritumu konteineriem. Taču pie privātmājām pilsētā neviens negrib atstāt lapas satrūdēšanai zemē, bet cenšas tās savākt. Pilsētā lapas dedzināt ir aizliegts, tāpēc jāmeklē citi risinājumi. Iespējams,
pašiem lapas kompostēt, lai vēlāk izmantotu kā labu mēslojumu, bet var arī tās vest uz kopējiem kompostēšanas laukumiem vai izmantot pašvaldību piedāvātās iespējas lapu nodošanā.
Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar uzņēmumu “ZAAO”, izsludinot Spodrības mēnesī, ikvienu iedzīvotāju aicināja savas piemājas zaļos atkritumus (zāli, lapas, sīkzarus, utt.) bez maksas vest uz jebkuru no diviem Cēsu EKO laukumiem. Šodien akcija beidzas, bet, kā “Druva” noskaidroja pašvaldībā, šajā pavasarī iedzīvotāju interese par šādu iespēju bijusi gaužām maza. Pēc pašvaldības rīcībā esošās informācijas iedzīvotāji aizveduši tikai 2,6 kubikmetrus lapu. Arī uz kompostēšanas laukumu Austrumu ielā šajā pavasarī aizvests pavisam maz jaunu kravu.
“Nedaudz pārsteidz arī tas, ka visa Spodrības mēneša laikā neviens cēsnieks nav zvanījis pašvaldībai un interesējies, kur likt pērnās lapas. Līdz šim tā nav bijis. Citus gadus cilvēki zvanījuši, interesējušies, šogad absolūts klusums. Varbūt sakarā ar to, ka rudens bija garš, visi paspēja lapas savākt,” saka pašvaldības Komunālās nodaļas komunālinženiere Anita Bukeja.
Arī sadzīves atkritumu apstrādes un noglabāšanas vietā poligonā “Daibe” pastāstīja, ka pavasaros zaļos atkritumus ieved mazāk, lielākais to apjoms uz komposta kaudzi poligonā nonāk rudenī, kad cilvēki aktīvāk vāc lapas un citus zaļos atkritumus. Pavasarī poligonā galvenokārt no sakopšanas darbiem ieved dažādus sadzīves atkritumus.
Atgādināsim, ka arī rudenī “ZAAO” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību organizēja lapu un zaļo atkritumu savākšanas akciju, un šī iespēja tika izmantota krietni aktīvāk nekā pavasarī.
Cēsu parkus apsaimnieko zemnieku saimniecība “Kliģeni”, kas rūpējas arī par nokritušo lapu savākšanu. Uzņēmuma līdzīpašnieks Aleksandrs Raubiško pastāstīja, ka galvenie lapu vākšanas darbi tiek veikti rudenī: “Tā kā pilsētas parkiem
jābūt sakoptiem, lapu vākšanu veicam rudenī. Ja lapas atstātu, rudens un pavasara vēji tās iznēsātu plašā apkaimē, ko nevar pieļaut. Tāpēc mums tas ir rudens darbs, taču pavasarī vēlreiz pārstaigājam parkus un savācam lapas, kas iepūstas no tuvākās apkārtnes.”
Komentējot viedokli, ka labāk lapas nevākt, bet atstāt kā mēslojumu, A. Raubiško norāda, ka pilsētas parkos, zaļajā zonā, tas nav īsti piemēroti: “Gada laikā šīs lapas
nesadalās, nesatrūd, un pavasarī vējš tās atkal dzenā. Rudenī arī pats lapu savākšanas process ir vieglāks, vienkāršāks, jo pavasarī lapas jau piesūkušās ar mitrumu, līdz ar to savākšanas process ir apgrūtināts. Vislabāk, ja ir sauss rudens ar salnām, kad lapas ātri nokrīt, tad iespējami īsākā laikā tās cenšamies savākt, kamēr vēl sausas un vieglas. Bet rezultātā tāpat tonnas sanāk.”
Lapas tika vāktas arī Lielās talkas laikā, lieli lapu kalni Cēsīs veidojās pie Vācu kapiem, Lejas kapiem. Kā pastāstīja talkas koordinatore Cēsu novadā Dace Laiva, visas lapas, kas savāktas šajā akcijā, “ZAAO” aizvedusi uz poligonu “Daibe”.
Jānis Gabrāns
Komentāri