Pirms Adventes rajona radošā inteliģence un kultūras darbinieki svin svētkus. Tas nekas, ka oficiāli viņiem profesijas svētku nav, mūsu rajonā – ir. Šogad jau 13. reizi. Tā ir reize, kad tiek izvērtēts gadā padarītais un nozīmīgās jubilejās sveikti kolēģi. Kāds bijis gads, kas izdevies, kādas raisās pārdomas, vislabāk zina valsts kultūras eksperte Cēsu rajonā Ilze Kalniņa. Viņa arī ir tā, kura ik gadu rīko svētkus savējiem – radošās inteliģences un kultūras darbiniekiem.
“Gads bijis nozīmīgiem notikumiem bagāts, svarīgākais – XXIII Vispārējie Latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, kuros godam mūsu rajonu pārstāvēja 56 kolektīvu 1600 dalībnieki,” saka Ilze un pauž gandarījumu, ka mūsu Pils koris un Līgatnes vidējās paaudzes deju kolektīvs “Zeperi”, tautas lietišķās mākslas meistaru prasme atzinīgi novērtēta. Viņi ir starp labākajiem Latvijā.
“Vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkus, kuri atrod laiku un spēku, lai pēc grūtas darba dienas dotos uz mēģinājumiem un strādātu. Jā – tieši strādātu, jo viņi mācās, izdzied un izdejo pietiekami sarežģītu repertuāru, un tas nebūt nav viegli. Viņi to dara no brīvas gribas, bez samaksas uztur dzīvu mūsu tautas vērtīgāko tradīciju – Dziesmu un Deju svētkus. Man šķiet, ka daudzi mūsu līdzcilvēki vēl to īsti nenovērtē un neizprot,” domās dalās Ilze Kalniņa. Viņa arī uzsver, ka kultūras darbā būtiska ir nepārtrauktība. Un tieši šogad ne mazums stresa pārdzīvots, domājot par nākamajiem gadiem un atduroties pret neskaidrību un atšķirīgiem viedokļiem novada veidošanā. Neziņa bremzē attīstību, traucē tālredzīgi plānot, radoši strādāt. “Būtu labi, ja mēs prastu savu viedokli izteikt mierīgi un skaidri, iemācītos saklausīt arī citus, jo katram ir savs sakāmais, sava taisnība. Diemžēl šādās viedokļu apmaiņas reizēs
nācies sastapties ar nepamatotu paštaisnību un pašpārliecinātību,” atzīst valsts kultūras eksperte un uzsver, ka pašapziņa, nenoliedzami, ir apsveicama, bet
pašapziņa nav paštaisnība. “Bet neraugoties uz to, ir gandarījums, ka ar emocionāliem sarīkojumiem, pozitīvām domām un mīlestību it visas kultūras iestādes rīkoja mūsu valsts 90 gadu dzimšanas dienas svinības. Dzirdēts daudz patriotisku, sirsnīgu vārdu. Mēdz teikt, ka vārds ir kā būvmateriāls, kā podniekam māls, kā mūziķim nots… kā runājam, tā veidojam savu dzīvi. Paši jau vien mēs esam tie, kas veido savu valsti,” pārliecināta Ilze Kalniņa.
Lai gan ekonomiskā situācija nav bijusi tik laba, kā to ikviens vēlētos, tomēr pašvaldības atradušas ievērojamus finansiālos līdzekļus, lai uzlabotu infrastruktūru, tālāk veicinātu attīstību. Amatas kultūras centrā veikts zāles remonts, Veselavas bibliotēkā kapitālais remonts, Liepā atvērts jauniešu iniciatīvas centrs „Apelsīns”, kur pulcēties jauniešiem, kur iespēja veidot interesantus pasākumus, seminārus, kursus.
Katru gadu pagastos un pilsētās tiek daudz darīts gan novada vēstures izzināšanā, gan saglabāšanā, lai tālāk nodotu nākamajām paaudzēm. Straupē labiekārtota Ziemeļlatvijas atbrīvotāju pieminekļa apkārtne, ierīkots apgaismojums un uzklāts bruģis, tiek sakārtota kultūras nama ēka.
Līgatnes pilsētā tiek izstrādāts un realizēts projekts, kas nozīmīgs ne tikai vietējā, reģionālajā, bet arī starptautiskajā mērogā, proti, Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra izpētes un attīstības koncepcija. Projektā ievērojamu artavu dod Līgatnes pilsētas bibliotēka. Raunā ievērības cienīgs notikums – pilsdrupu tornī apskatāma
ekspozīcija “Raunas pils – Rīgas arhibīskapa rezidence”, kas pierāda, ka Raunas pilsdrupas ir izcili vērtīgs kultūrvēsturisks mantojums. Savukārt Vecpiebalgas lepnums – Jūlija Jēgera
personālizstāde. No mākslinieka radiniekiem, kas dzīvo ASV,
saņemts dāvinājums – gleznu kolekcija. Dzērbenieši neaizmirst savu Cimdu Jettiņu. Sirsnīgā gaisotnē notika Jettes Užānes dzimšanas dienas sarīkojums – ar izstādi, dokumentālās filmas skatīšanos un atmiņu stāstiem no Jettiņas dienasgrāmatas. Zaubēnieši sarīkojumā godināja novadnieku, pazīstamo dziedātāju Paulu Saksu.Taurenes pagastā nopietni tiek domāts un strādāts, lai pamatīgi izpētītu sava pagasta vēsturi. Šis darbs vainagojies ar grāmatas “Šīs zemes un cilvēku likteņgrāmata” izdošanu. Sērmūkšos atjaunota un nodota apskatei Latvijas nacionālo partizānu piemiņas vieta.
Cēsis var lepoties ar Jaunās pils atvēršanu apmeklētājiem. Tie visi ir vērienīgi un ilgtermiņa projekti. Tikpat vērienīga ir iecere – kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu, jau šobrīd pie tās īstenošanas nopietni strādā profesionāla darba grupa. “Ir jātic, ka šis mērķis piepildīsies!” saka Ilze Kalniņa.
Strauji attīstās bibliotēkas. Šogad aprit desmit gadi, kopš bibliotēkās ienāca jauns laikmets – datori, internets, elektroniskās darba formas. Cēsu centrālā bibliotēka izveidojusi elektronisko kopkatalogu, mājas lapu, tagad lietotājiem ir iespēja iepazīties ar krājumu bagātību, neizejot no mājas, nepieciešamo grāmatu var pasūtīt, izmantojot internetu. Vairākas kultūras iestādes un kolektīvi šo gadu aizvadīja, gatavojoties jubilejām – Cēsu mākslas skola krāšņi atzīmēja savu 20. gadadienu. Vaives tautas nams nosvinēja 80 gadu jubileju, Nītaurē deju kolektīvs „Šurumburums” izdejoja 15 gadu jubileju. Nītaurē pirmo reizi arī notika muzeju nakts sarīkojums. Līgatnieši uzdrošinājās un viņiem
izdevās pirmais amatieru pūtēju orķestru festivāls, kas veidosies kā tradīcija. Savukārt Stalbē plašas atsauksmes guva senioru kolektīvu festivāls. Daudz atzinīgu vārdu izskanēja par konferenci „Sieviete – kultūras nesēja”, kuru rīkoja drustēnieši, kopā pulcējot sievietes no trijiem rajoniem.
“Katrā pagastā noticis kas ievērības cienīgs, atmiņā paliekošs,” atzīst Ilze Kalniņa un uzteic tos, kuri turpina rīkot un pilnveido tradicionālos svētkus un festivālus. Jaunpiebalgā projektā “Izvēlies Piebalgu” tika sarīkota Kārļa Zāles 120. gadadienai veltīta izstāde. Cēsu pilsētā plašu popularitāti ieguvis “Cēsu mākslas festivāls 2008” un svētki “Uzziedi Cēsīs”. 15. Piebalgas novada kultūras svētkiem par godu, kuri notika Inešos, tikai sagatavots īpašs
teatralizēts uzvedums.
Mārsnēnos ir tradīcija martā sanākt kopā jautrā pasākumā “Ar pūpolu zābakiem kājās”. Raiskuma pagasts rūpējas, lai būtu iespēja baudīt profesionālo mākslu, Mazie opermūzikas svētki un Šūbertiāde Ungurmuižā allaž piesaista daudz interesentu. Līgatnes pagastā aizvien interesantāks kļūst ikgadējais sarīkojums “Rudens danči Lustūzī”. Zosēnos skaisti izdevās akcijas pasākums par godu valsts jubilejai, iededzot gaismu uz viesiem pagasta tiltiem. Priekuļos vienmēr tiek meklētas jaunas, radošas idejas – šogad bija svētki visai ģimenei, kuriem tika dota
devīze “Nenovērtētais dārzenis – kartupelis”, kā arī konkurss “Dejo ar skolotāju”.
“Ir paveikts daudz, bet visu jau nav iespējams pieminēt. Ļoti iepriecina arī fakts, ka A. Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā 1.kursā septembrī mācības uzsāka pēdējos piecos gados lielākais audzēkņu skaits. Tas liek domāt, ka mūsu talantīgie jaunieši aizvien vairāk vēlas savu dzīvi saistīt ar mūziku, kultūru,” gandarījumu pauž valsts kultūras eksperte Cēsu rajonā un uzsver, ka to, kas paveikts, nav iespējams pazaudēt, bet ir iespējams katru dienu atkal no jauna ko atklāt un piepildīt.
Šovakar rajona radošā inteliģence un kultūras darbinieki priecāsies darba svētkos. Kopā ar viņiem būs pašvaldību vadītāji, par kuru kultūras izpratni un atbalstu mūsu rajonā varam būt patiesi gandarīti.
Komentāri